Kādu mūziku, kur un cik bieži klausās Latvijas iedzīvotāji?  (36)

Pirmais pētījuma vilnis norisinājās aprīļa beigās un tajā ar interneta aptaujas starpniecību tika aptaujāti 800 respondenti vecumā no 18-55 gadiem.

Viens no galvenajiiem pētījuma mērķiem bija noskaidrot sabiedrības mūzikas patēriņa tendences. Pētījums apliecināja, ka lielākajai daļai respondentu mūzika ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa - 41% iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā mūzikas ierakstus klausās katru dienu, turklāt salīdzinoši biežāk to ikdienā dara gados jaunāki iedzīvotāji (18-29 gadi), kā arī skolnieki un studenti. Vien 10% snieguši atbildi, ka pēdējā laikā mūziku nav klausījušies vispār. Visbiežāk mūzikas ierakstus cilvēki klausās mājas (42%), pārvietojoties ar kājām vai transportlīdzekli (37%) vai darba vietā (16%).

Vienlaikus pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (kopumā 63%) mūziku klausās tiešsaistē, tostarp izmantojot populāros straumēšanas servisus Spotify un Deezer, 41% mūziku lejuplādē internetā, bet mūziku kompaktdisku formātā iegādājas vairs tikai 11%. Turklāt vairāk nekā puse (54%) norādījuši, ka pēdējā gada laikā nav apmeklējuši nevienu koncertu. Šie dati apliecina to, ka atlīdzība par mūzikas publisko izpildījumu, pašlaik ir kļuvusi par vienu no galvenajiem un būtiskākajiem ienākumiem avotiem mūzikas radītājiem.

Diemžēl pētījuma dati arī liecina par sabiedrības izpratnes trūkumu attiecībā uz mūzikas izmantošanas tiesiskajiem aspektiem. Proti, lielākajai daļai (83%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju patīkamas mūzikas atskaņošana veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās ir būtiska, taču tikai 41% no viņiem piekrīt, ka mūziķi par šī sava intelektuālā īpašuma izmantošanu ir pelnījuši saņemt atlīdzību. Mūziķus un producentus šie dati neizbrīna - viņi norāda, ka ir gatavi strādāt, lai veidotu ciešāku dialogu ar sabiedrību un informētu par savām tiesībām, stāsta apvienības pārstāvji.

"Mūzika neapšaubāmi ir ne tikai mūsu darbs, bet arī aizraušanās, mēs priecājamies, ka mūsu radītā mūzika sagādā cilvēkiem prieku un sniedz pozitīvas emocijas. Taču mūzika vienlaikus ir arī mūsu darbs - šajā darbā mēs ieguldām ne tikai savu laiku un enerģiju, bet arī finansiālas investīcijas. Tādēļ mūsdienu digitālajā vidē, kad cīnīties ar intelektuālā īpašuma aizsardzību kļūst aizvien grūtāk, arī publiskais izpildījums mums ir svarīgs ienākumu avots, lai arī turpmāk mēs varētu strādāt mūzikas industrijā un radīt arvien jaunus skaņdarbus," norāda LaIPA valdes locekle, grupas "Instrumenti" menedžere Līva Pētersone.

Lai ilgtermiņā mainītu sabiedrības attieksmi, LaIPA par savām šī gada prioritātēm ir izvirzījusi dialoga veicināšanu starp tiesību īpašniekiem un sabiedrību. Plānotās aktivitātes paredzēs piedāvāto servisu pilnveidošanu LaIPA klientiem un pārstāvētajiem tiesību īpašniekiem, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanu par blakustiesībām, kas ietver mācību metodiskā materiāla izstrādi un tā ieviešanu pamatskolu izglītības programmā.

Līdz ar pētījuma prezentāciju LaIPA prezentēja arī 2014. gadā Latvijas radiostacijās atskaņotāko fonogrammu topu, kas veidots, balstoties uz 47 Latvijas radiostaciju iesniegtajām atskaitēm. Tas parāda, ka 100 atskaņotāko dziesmu vidū ir tikai 17 Latvijā radīti skaņdarbi. Tas liecina, ka radiostaciju repertuārā joprojām dominē ārzemju hīti. Turklāt atskaņotāko fonogrammu desmitniekā nav nevienas Latvijā radītas dziesmas.

Komentējot šos datus, LaIPA valdes priekšsēdētāja un SIA "Mikrofona ieraksti" vadītāja Elita Mīlgrāve norāda: "Diemžēl Latvijā ir vērojama situācija, ka radiostacijas priekšroku dod ārzemēs veidotiem skaņdarbiem un Latvijas mūzikas atskaņošanu par prioritāti ir izvirzījuši vien sabiedriskie radio. Priecē tas, ka salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, latviešu mūzikas īpatsvara pieaugumam tomēr ir pozitīva dinamika. Tādā mazā valstī, kāda ir Latvija, būtiski šo situāciju varētu sekmēt vienīgi izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā par Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu radiostacijās."