Rainis, lai arī vienmēr caur šaubām un paššaustīšanu, tomēr apzinājās savu talantu un gara spēku. Viņam bija ne tikai ambīcijas, bet arī vīzija – par jauno Latvijas valsti, par tautu, par Nākotnes Cilvēku un tā vietu nākotnes sabiedrībā.
Politiskās spēles liedza Rainim kļūt par Latvijas Valsts prezidentu, liedza iespēju pretendēt uz Nobela prēmiju. Vai Rainim – darbos un idejās – izdosies dzīvot trīssimt gadu?
Drīz pēc atgriešanās no Šveices, 1920. gada maijā Rainis un Aspazija tika ievelēti Satversmes sapulcē. Rainis bija pirmais kandidāts visos vēlēšanu apgabalos. Tomēr par Satversmes sapulces prezidentu ar 83 balsīm tika ievēlēts Latvijas Zemnieku savienības biedrs, pieredzējušais jurists un politiķis Jānis Čakste, kurš pildīja arī valsts galvas funkcijas. Rainis ieguva 48 balsis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
