Nav pamata atzīt Strēlnieku laukuma ēku par arhitektūras pieminekli, uzskata Okupācijas muzejs  (12)

Muzeja pārstāvji uzskata, ka pašlaik, kad vairāki Latvijas mēroga redzami arhitekti aktīvi cenšas apstādināt ēkas rekonstrukcijas projektu, lūgums piešķirt ēkai aizsargājamu statusu, izskatās pēc vēl viena taktiska manevra šī mērķa sasniegšanai.

Kā norādīja muzejā, ēka, būvējot Melngalvju namu, ir zaudējusi daļu no sava apjoma un vairs nav tās sākotnējā izskatā, kāda tā tika uzbūvēta 1970. gadā. Tas pats esot attiecināms arī uz laukumu, kas ir zaudējis daļu no sākotnējā apjoma, tādēļ ēku vairs nevar nosaukt par brīvstāvošu objektu tā patiesajā nozīmē.

Muzeja ēka, pēc tā pārstāvju teiktā, ir tikai daļa no autoru iecerētā memoriāla kompleksa, kas veltīts latviešu sarkanajiem strēlniekiem. Komplekss netika uzbūvēts pilnībā. Tāpat muzejs uzsvēris, ka 1999. gadā Rīgas dome izdeva rīkojumu muzeju nojaukt kā vidi degradējošu objektu. Pateicoties Okupācijas muzeja aktīvai rīcībai, kā arī vairāku citu sabiedrības grupu līdzdalībai, ēku tomēr nenojauca.

Kā ziņots, arhitektu-pilsētbūvnieku grupa lūgusi kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) pieņemt rīkojumu par izcilā latviešu arhitekta un paaudzēm nozīmīgā kultūras pieminekļu aizsardzības entuziasta Gunāra Lūša-Grīnberga darba "Latviešu strēlnieku muzejs" (Okupācijas muzejs), Latviešu strēlnieku laukumā 1, laukuma un pieminekļa atzīšanu par aizsargājamu valsts nozīmes arhitektūras un kultūras pieminekli. Lūgumu izdot administratīvo aktu par būtisko modernisma ansambli iesnieguši Latvijas pilsētu celtniecības projektēšanas institūta "Pilsētprojekts" arhitekti, kuri strādājuši kopā ar pilsētbūvnieku Lūsi-Grīnbergu, - Aina Tītmane, Aldona Berķe, Silvis Grīnbergs, Vitālijs Fjodorovs un Daila Šēnberga.

Iesniegumā norādīts, ka Lūsis-Grīnbergs 2015. gadā apliecinājis, ka nav devis atļauju sava radošā darba pārveidošanai. Gan tiesiski, gan cilvēciski autoram ir tiesības atļaut izdarīt pārveidojumus darbā un nosaukumā, tāpēc arhitekti uzskata par ētisku pienākumu aizstāvēt darbabiedra Lūša-Grīnberga piemiņu.

Kultūras ministrija pašlaik iesniegumu no arhitektu grupas nav saņēmusi. Par statusa piešķiršanu lems Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).

Melbārde iepriekš komentējusi, ka Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - "Nākotnes nama" - būvniecība neapdraud Rīgas vēsturisko centru kā UNESCO Pasaules mantojumu, jo UNESCO aizsargā koka arhitektūru, viduslaiku ēkas un jūgendstila arhitektūru. Arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) apliecinājusi, ka lēmumu par muzeja rekonstrukciju nemainīs - tas turpināsies pēc vajadzīgo dokumentu iesniegšanas Rīgas pilsētas būvvaldē, kura pašlaik ir atlikusi projekta izskatīšanu, pieprasot jaunus dokumentus. Plānots, ka prasītie dokumenti būvvaldē nonāks jau nākamajā mēnesī.

Kā ziņots, iepriekš pret Strēlnieku laukumā esošās ēkas piebūvi protestēja 20 arhitekti, vēstulē aicinot rekonstrukcijas projektu neveikt. Šo arhitektu vidū ir tādi profesionāļi kā Zaiga Gaile, Andis Sīlis, Uldis Lukševics un citi. Arhitekti vēlas Sarkano strēlnieku muzeja ēku atstāt kā modernisma arhitektūras pieminekli. Tajā pašā laikā Okupācijas muzeja biedrība iebilst, norādot, ka rekonstrukcijas projekta apturēšana varētu apdraudēt muzeja darbību. Muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.