Kultūras darbinieki dosies praidā un izteiks atbalstu minoritātēm  (43)

Sociālā medija "Facebook" pasākuma lapā "Kultūra dodas praidā" šobrīd pievienojušies 275 dalībnieki, kas ar saukli "Proud to Be Homo Sapiens" gatavojas izteikt atbalstu seksuālajām minoritātēm un iniciatīvai par Kopdzīves likuma pieņemšanu "EuroPride 2015" gājienā 20. jūnijā, vēsta inicatīvas organizatori.

Atbalsta gājienā dosies arī tādas Latvijā pazīstamas personības kā rakstniece Andra Neiburga, mūziķis Jānis Šipkēvics, politoloģe Iveta Kažoka, interneta žurnāla "Satori.lv" Ilmārs Šlāpins, cilvēktiesību aktīviste Linda Curika, dzejnieks Rihards Bargais, rakstnieks Pauls Bankovskis, "Kaņepes Kultūras centra" dibinātājs Dāvis Kaņepe, režisors Valters Sīlis, grāmatžurnāla "Benji Knewman" redaktore Agnese Kleina, publiciste Anete Konste u.c.

"Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas ar izpratni izturas pret seksuālajām minoritātēm un sirdī iestājas par viņu tiesībām, uzskata, ka praids ir sabiedrību polarizējošs, nevajadzīgs pasākums, tāpēc savu atbalstu patur pie sevis. Diemžēl šo kluso atbalstītāju kulturālā neiejaukšanās rada nepareizu iespaidu par sabiedrības noskaņojumu, ļaujot okupēt publiskā viedokļa telpu naidīgi noskaņotajiem. Tāpēc kultūras darbinieki vēlas rādīt piemēru un publiski paust savu "PAR" - par citādību, par iecietību, par līdztiesību," stāsta iniciatīvas organizatori.

Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla "Satori.lv" galvenais redaktors: "Mēs visi esam dažādi un agri vai vēlu ikviens no mums savā dzīvē var nonākt mazākuma situācijā - latvietis starp krieviem vai krievs starp latviešiem, resnais sportistu komandā vai sieviete vīriešu kolektīvā. Bīstama nav šī situācija, bet gan ieradums diskriminēt mazākumu. Tāpēc rūpes par līdztiesību, cīņa par mazākuma tiesībām ir ikviena interesēs. Tāpēc ir svarīgi, lai praids nebūtu tikai geju un lesbiešu gājiens, ir svarīgi, lai tajā piedalītos arī heteroseksuāļi, jo runa šeit vairs nav par krekliem. Bet ir par sirdsapziņām."

Valters Sīlis, režisors: "LGBT kopienas pārstāvji ir pelnījuši tieši tādas pašas tiesības, kā ikviens Latvijas pilsonis. Tā ir apzināta neiedziļināšanās, ar ko nodarbojas daudzi Latvijas politiķi, izliekoties, ka šajā jautājumā viss ir kārtībā. Izmainīt likumdošanu patiesībā ir tik vienkārši, jo ir tikai viena iesaistītā puse - LGBT kopienas pārstāvji. Ļaut apprecēt cilvēku mīlestības dēļ, nevis kuru būtu izdevīgi apprecēt ģimenei, mēs uztveram, kā pašsaprotamu parādību un apliecinājumu tam, kā dzīvojam mūsdienīgā cilvēkus cienošā valstī. Mūsu valstī uzticas divu cilvēku izvēlei būt kopā vienam ar otru. Tādēļ man nav saprotams, kāpēc homoseksuālu pāru attiecībās valsts pēkšņi iejaucās un izvēlas nosodīt, tās neatzīstot."

Agnese Kleina, grāmatžurnāla Benji Knewman redaktore: "Mēs katrs vēlamies vienkārši būt. Lai mūs nešķiro pēc cepures, deguna, matu krāsas, kāju garuma, ticības, tautības, valodas un seksuālās patikšanas. Lai ļauj būt. Tāpēc es atbalstu ikvienu, kurš arī grib, lai viņu šķiro tikai pēc profesionālajiem panākumiem."

Rihards Bargais, dzejnieks: "Šogad esmu nolēmis iet praidā, lai arī man ir daudz dažādu subjektīvu pretenziju, piemēram, estētisku, un parasti masu pasākumus vispār neapmeklēju. Taču kaimiņos notiekošais liek domāt, ka praids ir svarīgs jau plašākā kontekstā, kā apliecinājums tam, ka mēs dzīvojam brīvā sabiedrībā."

Pauls Bankovskis, rakstnieks: "Priekšstati par "normalitāti" nav kaut kas vēsturiski nemainīgs un iecirsts akmenī. Domāju, ka diez vai būs daudz tagadnes Latvijas iedzīvotāju, kas par normālu atzītu iekārtojumu, kurā vairums latviešu ir ar likumu piesaistīti savām dzīvesvietām, un viņiem nav brīv pašiem lemt, kur apmesties vai varbūt par pārcelties dzīvot uz pilsētu. Taču salīdzinoši nesen - vēl 19. gadsimta vidū - tieši tādā normalitātē mūsu priekšteči bija spiesti dzīvot. Pasaule mainās un daudz kas tajā kļūst arvien labāks un labāks, un vislielāko ļaunumu beigu galā pastrādā tie, kas ar to nespēj samierināties, sāk iekārtot gāzes kameras, mest akmeņus, griezt galvas vai vienkārši lamāties."

Iniciatīvas aizsācēji aicina pievienoties ikvienu, kas arī vēlas izteikt atbalstu, piesakot savu dalību sociālā tīkla "Facebook" pasākuma lapā "Kultūra dodas praidā", kur tiks publicēta informācija par gājiena organizatoriskajām lietām. Iespējams pieteikties arī, sūtot e-pastu uz adresi: satori@satori.lv.