Pieci piedāvājumi Ēvalda Valtera piemineklim Kuldīgā  (75)

Lēmumu par to, kuram no piedāvājumiem dot priekšroku, 3. jūlijā pieņems konkursa žūrija.

Žūrijas komisijas priekšsēdētāja ir Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, žūrijā darbojas Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Ēvalda Valtera dēls Raits Valters, Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa, Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektore Ilze Dambīte–Damberga, Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone un Kuldīgas aktīvās atpūtas centra vadītājs Artis Gustovskis.

Kā eksperts konkursā iesniegto piedāvājumu izvērtēšanā piesaistīts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, arhitekts Juris Dambis.

Kopējais godalgu fonds ir 1000 eiro.

Kuldīgas novada dome aicina arī iedzīvotājus iepazīties ar piedāvājumiem un paust savu viedokli, nobalsojot par iecienītāko.

26., 27., 29. un 30. jūnijā, kā arī 1. un 2. jūlijā iesniegtie piedāvājumi būs apskatāmi Kuldīgas novada domes telpās Kuldīgā, Baznīcas ielā 1, 1. stāva vestibilā.

Nobalsot līdz 2. jūlijam, ieskaitot, būs iespējams Kuldīgas novada domes 1.stāva vestibilā, kā arī internetā Kuldīgas novada domes mājaslapā publicētajā aptaujā.

Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar konkursam iesniegtajiem projektiem. 

Ēvalds Valters ir viena no mūsu pagājušā gadsimta spilgtākajām kultūras personībām. Ar savu raženo dzīvi un darbiem ir apliecinājis savu mīlestību pret Latviju un latviešu tautu, kā arī guvis nedalāmu mīlestību no tās. Tieši šī abpusējā mīlestības sinerģija ir piemiņas zīmes konceptuālā platforma. Piemineklis vienkāršā vizuālā valodā atspoguļo Valtera personību kā latviešu strēlnieku un mums mantojumā atstāto viņa iestādīto Mīlestības ābelīti, kurai ir jāizaug lielai. Zīme atspoguļo laika un filosofiski ētisko procesu un uzstādījumu arī mums.

Ābele latviešu tautas uztverē parasti simbolizē auglību, mīlestību, sievišķo, mātišķo. Taču, kad dižais kuldīdznieks, dzīves gudrais lielais smējējs un tai pašā laikā arī dziļu cilvēcisku smeldzi izstarojošais aktieris Ēvalds Valters savā simtgadē stāvēja uz Rīgas Latviešu biedrības skatuves, viņš asociējās ar šo latviešu folklorā apdziedāto ĀBELI ražas briedumā, pilnu "dārgu dvēselīšu".   

Tāpēc šī piemiņas zīme - piemineklis vizualizējies kā ābele ar mirdzošajām sirsniņām, un pie kuras, kā teikts tautasdziesmā, var nākt gan priekos, gan bēdās - viņa tevi sapratīs. Bet cieši ar to sajūgts kā atgādinājums vecais latviešu strēlnieka ierocis - Ēvalda Valtera jaunības gadu liecinieks cīņā par savas zemes neatkarību, kuras atgūšanu viņam bija lemts apliecināt, uzvelkot Rīgas pils Svētā Gara tornī sarkanbaltsarkano karogu.

Piedāvāto metu vajadzētu uztvert tieši kā metu, kuru var arī attīstīt. Iespējams, ka lapotni var veidot vienkāršāku ar mazāk lapu elementiem un sirds augļiem, kuri varētu būt arī telpiski (3D). Ābeli izgatavo no nerūsējošā tērauda, bet šauteni no rūsināta tērauda. Betona pamatni - pakalnu iespējams apšūt ar dabīgā akmens šķembām.

Skulptūrā attēlots Ēvalds Valters, dzerot tēju. Skulptūra sniedz iespēju iedzert tēju vai kafiju kopā ar Ēvaldu Valteru gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem.

Skulptūra izpildīta reālismā, lai, modes tendencēm un stiliem mainoties, būtu saprotama gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Skulptūras ideja - parādīt, ka Valters arvien ir mūsu vidū, materializēts bronzas tēlā, un miedz ar aci garāmgājējiem. Ar šāda veida skulptūru tiktu sasniegts konkursa mērķis - padarīt Kuldīgas pilsētu par vēl vienu interesantu apskates objektu bagātāku.

Realizējot šo skulptūru, iespējamais koncepta turpinājums varētu būt nelieli, bronzā atveidoti vides objekti, piemēram, Ēvalda Valtera cimdi uz jau esoša soliņa, uz kādas virsmas platmale, pie pasta ēkas atstāts viņa lietussargs utt. Tas pilsētas viesiem varētu būt kā uzdevums - atrast Ē. Valtera atstātās lietas Kuldīgas vecpilsētā.

Skulptūra izgatavojama bronzā. Materiāliem pievienotajā attēlā redzamā vieta (Liepājas un Baznīcas ielas krustojums) ir tikai kā piemērs iespējamai skulptūras izvietošanai. Tā kā skulptūrai nav nepieciešamas papildus komunikācijas (ūdens, elektrība), nav specifiska pamatne, atbilstoši pilsētas arhitektu viedoklim vieta ir maināma.

Novietne - vides objektu, piemiņas vietu aktierim, strēlniekam un izcilai personībai Ēvaldam Valteram iecerēts novietot pie Kuldīgas Kultūras centra, Mucenieku un Jelgavas ielas blakusesošajā teritorijā, piesaistot objektu kultūrvidei pilsētā un pasvītrojot aktiermākslas vēsturiskā mantojuma netveramo raksturu.

Objekta idejiskais nesums - atainot aktiera delverīgo dabu, to attēlojot maza puišeļa veidolā, kas pasvītrotu arī Kuldīgu kā Ē.Valtera dzimtās puses pilsētu. Puišeli, kurā nepārtraukti jundī nemiera gars. Kā arī radīt vides objektu, kuru nākotnē iespējams izmantot kā nelielu dabas skatuvi dzeju lasījumiem, mazām izrādēm, izmantojot teātra simbolus - aizkarus un skatuves platformas daļu. Radīt „dzīvu" objektu, kur kuldīdzniekiem un apmeklētājiem iejusties pašiem „aktiera" lomā, kāpjot uz skatuves. Preventīvi iespējams ieplānot soliņus, atpūtas zonu objekta taisnās malas pusē, kur skatītājiem sēdēt.

Vides objektu, pieminekli paredzēts apgaismot gan no fasādes (ar Valtera uzrakstu), gan otras (skatuves) puses diennakts tumšajā laikā, pasvītrojot aizkaru drapēriju, un izcelt objektu kā tādu pilsētvidē. Izmantojamie materiāli - puisēnam - granīts, bronzas lējums, aizkaru drapērijai - kaltas bronzas loksnes.

Latvijas personība. Latvietis. Strēlnieks. Aktieris. Dārznieks. Domātājs. Mīlestībā un gaismā viņš dzīvoja, nu mīlestībā un gaismā ir apskaidrots - tur, kur, pa siržu ceļu ejot, pat līdz tālākajai zvaigznei ir tuvu. Tas rada sajūtu kopumu, vīziju par Ēvaldu Valteru kā cilvēku, kas, nesot sevī mīlestību un gaismu, tagad pats ir gaisma, rāda mums ceļu šeit uz zemes, gan saprašanos ar Visumu.

Kalns - pasaules tēls, Visuma modelis, Pasaules koka variācija. Kalns atrodas pasaules vidū.  Kalna vidū sākas ceļš uz debesīm. Kalns kā gudrību krātuve, lai tur nokļūtu, jāpārvar lieli pārbaudījumi. Tas simbolizē arī Ēvalda Valtera dzīves ceļu un viņa sasniegto - šo virsotni. Gaismas stars kā Valtera tēls, jo attēlot tik garīgi bagātu cilvēku vienā veidolā - tas nozīmētu viņu ierobežot un par viņu pateikt tik maz.

Šis kalns var būt arī kā zvaigžņota debess. Dzīves, domu gudrības plašums. Tai pašā laikā kalns - tā ir mūsu zeme, Latvija. Dzīva, radībiņu pilna. Uz pakalna izvietotas ap 25 - 30 bronzā veidotas kukainīšu, gliemezīšu, lapiņu figūriņas. Pakalnam visapkārt ap malu uzrakstīti Valtera citāti.

Kalns kā dzīves skatuve, uz kuras katrs varam nospēlēt savas lomas un nokļūt arī spožās rampas gaismās.

Cilvēkam patīk apsēsties, lai atpūstos, lai padomātu, lai ar prieku pavērotu savu padarīto darbu, pasauli ap sevi mājas. Apsēsties, lai pasapņotu - par nākotni, par dzīvi, par darbiem. Tas, uz kā sēž, var būt ļoti dažāds - akmens, koka stumbrs, sols, grezns tronis vai mazs ķeblītis. Šajā gadījumā izvēlēts krēsls ar augstu atzveltni - mazliet kā troni, jo Ēvalds Valters to būtu pelnījis, lai gan pats labprātāk sēdēja uz laukakmeņa un vēroja zilo spāri, kas sēdēja te uz rokas, te pleca.

Skatoties uz krēslu, atpazīstams skatuves siluets. Iebūvētā gaisma pastiprina skatuves tēlu un ļauj iztēloties daudzās un dažādās lomas, ko atveidojis Valters.

Krēsls, uz kura atzveltnes uzkārta streļķa cepure - it kā tikko tās saimnieks kur izgājis. Tā ir strēlnieka Valtera cepure, simboliska Valtera šī dzīves posma liecība. Cepure veidota bronzā. Apsēžoties krēslā, katrs no mums var sajust caur to nākošo Ē. Valtera garu, pabūt uz skatuves, iejusties dažādās lomās.

Uz kalniņa starp bronzā veidotiem kukainīšiem zilā spāre. Tā pieminēta Valtera atmiņās un simbolizē viņa attiecības ar dabu. Zilā - cerību krāsa. Simbolizē nemirstību, atdzimšanu, garīgumu. Spāres tēlu veido metāla ietvarā iestrādāts rūdīts zils stikls.

Vieta veidojas un attīstās kā Ēvalda Valtera dārzs. Blakus dārzam esošais ugunsmūris izmantojams kā ekrāns, projicējot valsts svētkiem atbilstošas tematikas materiālus, filmas ar un par Valteru, kā arī speciāli veidotu kino materiālu par Valteru.

"Ja traucē - pieliecies, pacel, noliec citur, bet nesper - ne akmentiņam, ne čiekuram, ne pār ceļu pārkritušam koka stumbram. Pavelc nost, pārkāp pāri vai apej apkārt, bet nespārdies!" Šis Ēvalda Valtera teiciens ir vides objekta PACELTAIS AKMENS idejas pamatā. Latvijas laukakmens ir pacelts uz pulēta nerūsējošā tērauda postamenta. Tajā atspoguļojas apkārtējās ēkas, un vizuāli šķiet, ka tas pats turas gaisā.

Uz postamenta ir Valtera citāts un uzraksts: "Kuldīdzniekam, strēlniekam, aktierim Ēvaldam Valteram". 

Valters vienmēr ir ticējis Latvijas neatkarības idejai. 1988. gadā viņš bija tas, kurš pirmo reizi pēc gandrīz 50 Latvijas okupācijas gadiem Rīgas pils Svētā Gara tornī uzvilka Latvijas valsts karogu. Simboliski virs Kuldīgas domes plīvojošā karoga atspulgu var saskatīt šai vides objektā.

Uz 150 cm augstā pulētā nerūsējošā tērauda postamenta, cilvēka acu augstumā, paredzētas apsudrabotas skudru figūriņas. Mazās, bet darbīgās skudras spēj izdarīt daudz vairāk, kā varētu iedomāties, simbolizējot gan aktiera dabas mīlestību, gan arī to, ka mēs katrs ar savu darbu un ticību spējam ietekmēt visas valsts un tautas nākotni.

Vides objektu var uzstādīt jebkurā vietā gājēju zonā Kuldīgas vecpilsētā. Novietnes vieta precizējama, ieklausoties pilsētplānošanas speciālistu un iedzīvotāju viedoklī, par prioritāti izvirzot tā organisku iekļaušanos unikālajā Kuldīgas apbūvē, vizuāli un informatīvi bagātinot pilsētvidi.

Vides objekta "Paceltais akmens" pamatnei izmantots Kuldīgas pilsētas labiekārtojumā raksturīgais pelēkais granīts. Objekta izmēri - augstums 2,3 metri, platums 1 metrs un garums 2 metri. Izmēri koriģējami pēc maketēšanas dabā, kā virsuzdevumu izvirzot tā organisku iekļaušanos vecpilsētas apbūves proporcijās.