Kā portālam "Delfi" pavēstīja Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane, gatavojoties diskusijai un apkopojot datus par ēkas rekonstrukcijas un paplašināšanas projekta tapšanas hronoloģisko vēsturi 15 gadu garumā, ir konstatējama virkne metodoloģiski kļūdainu lēmumu un rīcību, kā rezultātā gan sabiedrībā, gan profesionāļu vidū ir krasi polarizējušies viedokļi par izstrādātā projekta ietekmi uz kultūrvēsturisko mantojumu un Strēlnieku laukuma nākotnes attīstības iespējām, kā arī tā atbilstību mūsdienu prasībām.
Šīs diskusijas mērķis bija uzklausīt dažādās nostājas un mēģināt noteikt, kādi varētu būt ieteicamie attīstības scenāriji. Te jāuzsver, ka neviens kolēģis neapšauba Latvijas Okupācijas muzeja nozīmību un nepieciešamību to saglabāt un attīstīt. Paturot to prātā, diskusijas gaitā iezīmējās divi iespējamie muzeja ēkas rekonstrukcijas un attīstības scenāriji.
Viens risinājums ir šī brīža realitāte - uz Gunāra Birkerta vīzijas bāzētais projekts “Nākotnes nams”, kas paredz jaunas piebūves veidošanu pie esošās muzeja ēkas. Daļa diskusijas dalībnieku norādīja uz šāda risinājuma atbilstību muzeja attīstības vīzijai. Vienlaikus tieši šis risinājums tika arī visvairāk kritizēts, to argumentējot ar esošās muzeja ēkas arhitektoniski māksliniecisko vērtību un paplašināšanas ieceres arhitektoniski nepārliecinošajiem risinājumiem, kas neievēro pasaulē vispārpieņemto labo praksi kultūrvēsturiskā mantojuma renovācijā – paredzēt skaidri nolasāmu vēsturiskās un jaunbūvētās ēkas nošķīrumu.
Kā otrs iespējamais ceļš tika minēts pašreizējā ēkas būvapjoma saglabāšana līdz brīdim, kamēr netiks rasts labākais risinājums visa Strēlnieku laukuma un, tā kontekstā, arī muzeja ēkas attīstībai. Šāda iespēja ir realizējama jau šodien, uzsākot esošās muzeja ēkas rekonstrukciju tās pašreizējā apjomā un tur iekārtojot ekspozīciju un nepieciešamākās palīgtelpas, bet paralēli risinot trūkstošo telpu jautājumu citā ēkā. Abi šie scenāriji muzejam netraucē atgriezties Okupācijas muzeja ēkā ar pilnvērtīgu ekspozīciju un darba telpām, vienlaikus apgūstot ēkas rekonstrukcijai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus noteiktajos termiņos.
Diskusijā tika norādīts arī uz jaunbūvējamā apjoma ietekmi uz Strēlnieku laukma attīstības iespējām nākotnē, jo virknē dokumentu un atbildīgo institūciju lēmumos sākot no 2002. gada daudzkārt ir pausta nepieciešamība skatīt jaunu celtņu parādīšanos laukumā kontekstā ar tā nākotnes attīstības perspektīvas pilsētbūvniecisko analīzi, kas līdz šim brīdim nav skaidri veikts. Būtu nepieciešama atkārtota un kompleksa laukuma un tam piegulošo teritoriju attīstības analīze, kas ietvertu transporta un gājēju plūsmu analīzi atbilstoši šodienas situācijai, labiekārtojuma principus plašākai zonai un iespējamo telpiskās attīstības modeli. Tas noteikti ir jāņem vērā, turpinot darbu pie jebkura no projektiem.
Rezumējot diskusijā izskanējušos viedokļus, jāsecina, ka šajā sarežģītajā situācijā būtu īpaši svarīgi kritiski, racionāli un profesionāli izvērtēt abus attīstības scenārijus, izvērtējumā piedaloties visām ieinteresētajām pusēm un ieklausoties visu pušu profesionāļu un speciālistu argumentos.