Tas dziesmu svetku gēns daudzos sēž iekšā tik pamatīgi, ka nezinu, kāds spēks būtu jāpieliek, lai no tā tiktu vaļā - tā, vaicāts par izmaiņām latviešu attieksmē pret koru dziedāšanu gadu gaitā, LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja diriģents un pedagogs Jānis Erenštreits, kurš bijis vairāku Skolu jaunatnes dziesmu svētku un Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents.
"Es domāju, visas iekārtas mūs ir norūdījušas. Es domāju, ka padomju laikos daudz kam piegāja ar humoru, ko nedrīkstēja uz āru rādīt, bet izlaida caur sevi arī kaut ko tādu, no kā vēlāk kā no netīrām drēbēm atbrīvojās," vērtēja diriģents.
Tomēr patlaban, pēc viņa domām, kordziedāšana notiek sarezģītākos apstākļos. Tas saistīts gan ar dažādiem citiem vilinājumiem, piemēram, ārkārtīgi liels procents dejo, gan arī ar cilvēku skaita samazināšanos. Daudzus mazos miestiņus, kur kādreiz bija pa korim, vairs kartē nevar atrast.
"Un vai mēs varētu mūsdienās kā kādreiz Auseklis rakstīja "Beverīnas dziedonī" - "dziesmu vara aizdzina karu"? Nu gribētos, ka šis sauklis darbotos arī mūsdienās," teica diriģents.
Viņš vērtēja, ka pieauguša cilvēka vecumā jāsakrīt daudziem apstākļiem, lai viņš sajustu vajadzību pēc kora dziesmas, apliecinātu sevi korī, ietu divas trīs reizes nedēļā uz mēģinājumiem.
Diriģents uzskata, ka skolās līdzās citiem priekšmetiem vajadzētu atrast vietu arī dziedāšanai. "Esmu pilnīgā pārliecībā, ka cilvēkam jau no mazotnes jāaug sabalansētā vidē, kur ne tikai iemācās lasīt, rakstīt, rēķināt, labi apgūst valodas, bet prot savu prieku, zināšanas izteikt arī dziesmā," teica pedagogs.
Erenštreits arī atzīst, ka neuzdrošinās nosodīt cilvēkus, kas dzied, lai tikai piedalītos dziesmu svētkos, bet pēc tam degsmi zaudē.
Tomēr viņš nešaubās, ka dziesmu svētku pamatni un lielā kora skanīgumu ietekmē kolektīvi, kas veic rūpīgu darbu no vieniem dziesmu svētkiem līdz nākamajiem.
"Tas ir process. Neteikšu, ka tas ir viegls, jo diriģentam ir ne tikai jādomā, ko likt korim priekšā svētku starplaikā, ko dziedāt. Nu varbūt tas ir par daudz teikts, bet - lai audzinātu. Koristam sirds izglītībai nekad nebūs par daudz tādu dziesmu, ko ar patiku vēlēsies izdziedāt, ar šīm melodijām viņš ies mājās dungodams," sprieda Erenštreits.
Turklāt dziedāšana nav vienīgais, kā saturēt kori kopā. Jābūt ļoti spraigai ikdienas dzīvei, diriģentam jāpazīst katrs dziedātājs, jābūt ar viņu kopā priekos, bēdās, un tas nav viegli.
"Diriģentam ir jābūt ļoti labam psihologam, labam menedžerim, lai ar viņu būtu interesanti, lai korists sajustu vajadzību šajā korī, ka no viņa ir atkarīgs, vai akords nešūpojas intonatīvi vai tā melodija izskan pietiekoši droši, vai ap viņu visi sēdošie dziedātāji vienlīdz labi šo procesu uztver. Nav vienkārši šodien vadīt kori," sprieda Erenštreits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
