Tas dziesmu svetku gēns daudzos sēž iekšā tik pamatīgi, ka nezinu, kāds spēks būtu jāpieliek, lai no tā tiktu vaļā - tā, vaicāts par izmaiņām latviešu attieksmē pret koru dziedāšanu gadu gaitā, LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja diriģents un pedagogs Jānis Erenštreits, kurš bijis vairāku Skolu jaunatnes dziesmu svētku un Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents.
"Es domāju, visas iekārtas mūs ir norūdījušas. Es domāju, ka padomju laikos daudz kam piegāja ar humoru, ko nedrīkstēja uz āru rādīt, bet izlaida caur sevi arī kaut ko tādu, no kā vēlāk kā no netīrām drēbēm atbrīvojās," vērtēja diriģents.
Tomēr patlaban, pēc viņa domām, kordziedāšana notiek sarezģītākos apstākļos. Tas saistīts gan ar dažādiem citiem vilinājumiem, piemēram, ārkārtīgi liels procents dejo, gan arī ar cilvēku skaita samazināšanos. Daudzus mazos miestiņus, kur kādreiz bija pa korim, vairs kartē nevar atrast.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
