Valdība peļņu atļauj paturēt piecām Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām  (4)

Kapitālsabiedrības - Rīgas cirks, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valmieras Drāmas teātris un Daugavpils teātris - valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kas ir 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ieguldīs dažādu saimniecisko vajadzību īstenošanai, tādējādi naudu nenovirzot valsts budžetam.

Naudu valsts budžetā vajadzēs iemaksāt valsts SIA "Latvijas Koncerti", Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Latvijas Leļļu teātrim un Jaunajam Rīgas teātrim.

Valdība savā lēmumā ņēma vērā Pārresoru koordinācijas centra atzinumu, kas bija izvērtējis uzņēmumu likviditāti un to, vai peļņas daļas neatstāšana negatīvi neietekmēs tā darbību. Peļņas daļa tika atstāta tām kapitālsabiedrībām, kurām tā ir būtiska, lai pastāvētu.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) atzina, ka šis valdības lēmums būs kā signāls, ka kapitālsabiedrībām nevajag censties piesaistīt ziedojumus un papildu finansējumu. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) noraidīja šādu apgalvojumu, norādot, ka viņa labprāt atbalstītu visām kapitālsabiedrībām peļņas atstāšanu, tomēr ir jāņem vērā budžeta situācija. Finanšu ministrs Jānis Reirs, norādot uz situāciju valsts budžetā, teicis, ka nevajadzētu atbalstīt peļņas atstāšanu nevienai kapitālsabiedrībai.

Jau ziņots, ka Rīgas cirks 127 423 eiro vēlas novirzīt materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, kura kapitālsabiedrībai ir jānodrošina pašu spēkiem. Cirks šogad cieta postījumus ugunsgrēkā, kas 19.martā izcēlās vienā no cirka ēkas 2.stāva grimētavām. Ugunsgrēkā pilnībā izdega aptuveni 120 kvadrātmetru, bet postījumi konstatēti visā stāvā. Finansējums palīdzētu arī ugunsgrēka seku likvidācijā.

Liepājas Simfoniskais orķestris savu peļņu 23 311 eiro veltīs jaunu darba telpu iekārtošanai koncertzālē "Lielais dzintars", kā arī pārvākšanās procesam. Par atlikušo summu mūziķi vēlas turpināt veikt morāli un tehniski novecojušo mūzikas instrumentu aizvietošanu pret jauniem.

Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim 4580 eiro vajadzīgi mūzikas instrumentiem. Vairākās orķestra instrumentu grupās darbam tiekot izmantoti mūzikas instrumenti, kas nepieder kapitālsabiedrībai. Šobrīd īpaši aktuāla esot trombona iegāde.

Valmieras Drāmas teātrim 2398 eiro vajadzīgi Lielās zāles skatuves rekonstrukcijai. Kapitālsabiedrība 2014.gadā aizsākusi Lielās zāles rekonstrukciju, kuras laikā tika daļēji uzlabots zāles grīdas segums un skatuve piemērota šī laika estētiskajām un tehniskajām prasībām. Šogad plānots pabeigt skatuves vizuālo un tehnisko sakārtošanu, pārkrāsojot un pārbūvējot skatuves rampas un skatuves portāla daļu.

Daugavpils teātris savu peļņu 27 251 eiro atvēlēs gaismas aparatūras iegādei. Šogad kapitālsabiedrībai esot svarīgi turpināt skatuves gaismas iekārtu atjaunošanu. Nepieciešamas augšējās gaismas iekārtas (prožektori, sofiti), horizontālā apgaismojuma iekārtas, kā arī gaismas iekārtas, kuras tiek uzstādītas portāla sānos.

"Latvijas koncerti" savu peļņu 37 737 eiro vēlējās lietot informācijas tehnoloģiju infrastruktūras atjaunošanai, bet Nacionālā opera un balets savu peļņas daļu 113 840 eiro apmērā - ēkas pagalma izbūves finansēšanai. Leļļu teātris par saviem 10 369 eiro gribēja pakāpeniski veikt Lielās zāles krēslu nomaiņu, savukārt Jaunais Rīgas teātris par savu peļņu - 24 576 eiro - vēlējās iegādāties jaunu automašīnu, ar kuru pārvietot dekorācijas gan Rīgā, gan uz viesizrādēm reģionos, kā arī izmantot pārvākšanās darbiem.

Kā ziņots, lai gan valdībā sākotnēji bija plānots skatīt visus KM iesniegtos lūgumus par tās kapitālsabiedrību peļņu neieskaitīšanu valsts budžetā, ministri nolēma, ka katrs jautājums jāskata atsevišķi. Reirs kolēģu uzmanību vērsa uz situāciju budžetā, kas nav iepriecinoša, tāpēc nebūtu vēlams kapitālsabiedrībām paturēt peļņu sev. "Ja mēs atstāsim visas peļņas kapitālsabiedrībām, tad septembrī un oktobrī sēdēsim un domāsim, kā samazināt budžetu," situāciju ieskicēja ministrs.