Būvvaldes komisija trešdien, 12. augustā, ekspluatācijā pieņēma daudzfunkcionālo centru "Lielais Dzintars". Tehniskajā projektā paredzētie būvdarbi ir pabeigti, taču līdz atklāšanas koncertiem, kas notiks oktobrī, vēl turpināsies telpu iekārtošana, mēbeļu uzstādīšana, tehnisko iekārtu atkārtotas pārbaudes, darbinieku apmācība.
Portāls "Delfi" sadarbībā ar "Lielā Dzintara" pārstāvjiem piedāvā interesantus faktus par daudzfunkcionālo centru - tā vēsturi, telpām, arhitektu un akustikas iespējām.
Vēsturisks sapnis par koncertzāli Liepājā
Sapnis par savu, plašu koncertzāli Liepājā ir jau teju gadsimtu sens. Kā stāsta koncertzāles atklāšanas programmas mākslinieciskās koncepcijas veidotājs Ints Dālderis, jau XIX gadsimta beigās, 1896. gadā, Liepājas dome pieņēma lēmumu un sāka krāt naudu, lai būvētu koncertzāli.
2015.gadā šis sapnis beidzot ir realizējies - top jaunā koncertzāle "Lielais Dzintars", kas darbosies ne vien kā reģionāls kultūras un pasakumu norišu centrs, bet arī kā mājvieta tās apsaimniekotājam un mākslas programmas veidotājam SIA "Lielais Dzintars", Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai.
Trīs koncertzāles un nosaukums
"Lielais Dzintars" platība aptver 14126 kvadrātmetrus astoņu stāvu augstumā. Tajā darbosies trīs koncertzāles: Lielā zāle ar 1010 skatītāju vietām, Kamerzāle - 200 vietas un Eksperimentālās skatuves zāle - 150 vietas, kuras papildinās citu publisku pasākumu telpas - Civita nova 1.stāvā un Civita nova 5.stāvā, kā arī kafejnīca ēkas 1.stāvā un restorāns - 5. un 6.stāvā.
Ēkas arhitektoniskā ideja radās 2003.gadā, kad tā laika Liepājas Simfoniskā orķestra vadītāja Imanta Rešņa inicietajā, Liepājas domes un Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā skiču projektu konkursā uzvarēja austriešu arhitekta Folkera Gīnkes darbs, kam vēlāk tika dots nosaukums "Lielais Dzintars".
Arhitektoniskais koncepts
Koncertzāles arhitektoniskā koncepta pamatā ir gan Latvijas un Baltijas jūras krastā esošās Liepājas simbols - dzintars, gan tās funkcija kā mākslas un kultūras centram, kura mērķis ir strādāt ar augstu kvalitāti un pievērst uzmanību vietējā un starptautiskā mērogā ne vien ar tās programmu, bet arī arhitektūru. Kā savā konceptā to aprakstīja pats arhitekts, koncertzāle ir kā iedzintarota mūzika - it kā laikā un dzintarā sastingusi mūzika.
Koncertzāle izcelsies ne vien ar daudzfunkcionalitāti un augsti kvalitatīvu kultūras un mākslas programmu, bet arī izcilu pasaules labāko profesionāļu veidotu akustiku un apgaismojumu.
Tajā katra telpa ir unikāla un atšķirīga ar tai īpaši piemērotiem dubultā stiklojuma logiem, kuru ārējā fasāde ir dzintara nokrāsās. Ēkas funkcionālo ilgtspēju nodrošinās arī grīdas segumā izmantotais Indonēzijas koks merbau, kas sava cietuma un izturības dēļ veido vienu no kvalitatīvākajiem parketiem pasaulē un ir ideāli atbilstošs plaši apmeklētiem kultūras centriem.
Akustika
Koncertzāles akustiku veidojis Karlheincs Millers (Vācija, uzņēmums Müller-BBM), viens no pasaules izcilākajiem akustiķiem.
Millers izstrādājis teātru un koncertzāļu akustiskos risinājumus Ņujorkā, Pekinā, Maskavā, Pēterburgā, Zalcburgā, Venēcijā, Romā un citās kultūras galvaspilsētās.
Apgaismojums
Par apgaismojumu, savukārt, rūpējās pasaules līderis savā jomā, uzņēmums "Bartenbach" (Vācija) tās dibinātāja Profesora Kristiāna Bartenbaha vadībā. Pateicoties sasniegumiem un vadošām inovācijām apgaismošanas tehnoloģijās un dizainā, prof. K. Bartenbahs savas karjeras laikā ir guvis augstu jomas profesionāļu novērtējumu starptautiskā mērogā. Jau vairākus gadus K. Bartenbahs regulāri sniedz lekcijas dažādās Eiropas universitātēs.
Uzņēmuma "Bartenbach" kontā, savukārt, ir veiksmīgi apgaismojuma projekti starptautiskām izstādēm, ieskaitot Austrijas nacionālo paviljonu "EXPO 2015", biznesa centriem, dabas parkiem un kultūrvēsturiskām celtnēm Austrijā, Īrijā, Vācijā, Šveicē, Lielbritānijā Čehijā, ASV, Apvienotajos Arābu Emirātos un tagad arī Latvijā.
Arhitekta stāsts
Ēkas arhitekts Folkers Gīnke ir diplomēts arhitekts un arhitektūras profesors. Dzimis Volfsbergā, 1947. gadā. Studējis arhitektūru un filozofiju Grācā un Vīnē. Sadarbojies ar Mereti Matternu (Minhene, Berlīne) un Ginteru Domenigu (Grāca, Vīne).
1981. gadā atvēris arhitektūras biroju Grācā, partnerbiroji Berlīnē, Londonā, Vīnē un Rīgā. Gīnke ir pasniedzis arhitektūras un dizaina lekcijas Eksperimentālās Arhitektūras Institūtā, Studio3 Insbrukas Universitātē, Jēlas universitātē ASV, Londonas Universitātes koledžā Lielbritānijā, Buenosairesas universitātē Argentīnā u.c. Viņš ir Eiropas Zinātņu un makslas akadēmijas un Latvijas arhitektu savienības biedrs, un Vācijas arhitektu savienības goda biedrs.
Jau izstrādes sākuma posmā koncertzāle izpelnījās starptautisku uzmanību. Tās projekts ar panākumiem tika prezentēts vairākās vairākās arhitektūras izstādēs, tostarp, prestižajā Arhitektūras biennālē Venēcijā 2004. gadā tās galvenajā, pasaules koncertzālēm veltītajā ekspozīcijā, kā arī izpelnoties vietu publikācijās vairākos arhitektūras medijos.
Projektēšana un būvniecība
2003. gads - starptautisks metu konkurss
2004. gads - adaptācijas projekts
2006. gads - skiču projekts
2008.-2011. gads- tehniskais projekts
2013. gada 1. augusts - parakstīts būvdarbu un autoruzraudzības līgums
2013. gada 4. oktobris - ielikts pamatakmens
2014. gada 30. augusts - spāru svētki
Būvkonstrukcijas - Johans Bīrners (Zivilingenieur für Bauwesen, Austrija)
Skatuves tehnoloģijas - "Buhnenplannung Walter Kottke Ingenieure GmbH" (Vācija)
Gaismas tehnoloģijas - "Bartenbach Lichtlabor GmbH" (Austrija)
Būvnieks - SIA Merks (Latvija)
Koncertzāles atklāšana
Koncertzāles atklāšana tiks svinēta divu mēnešu garumā, no oktobra vidus līdz gada beigām, atsevišķi ieskandinot katru no ēkas koncertzālēm.
Atklāšanas svētki sāksies ar pasākumiem Kamerzālē no 17. - 18.oktobrim, nedēļu vēlāk - Eksperimentālajā skatuvē. Savukārt, 6. novembrī plašākai publikai ar iespaidīgu koncertprogrammu tiks atvērta „Lielais Dzintars" Lielā zāle. Tajā uzstāsies Liepājas simfoniskais orķestris - Latvijā visvecākais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris „Latvija" un solisti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas, tādejādi iezīmejot koncertzāles mērķi ar laiku kļūt par visa Baltijas jūras reģiona mūzikas dzīvi vienojošu centru.
Tikmēr kā uvertīra ēkas atklāšanai norit SIA „Lielais Dzintars" veidots mākslas forums „Atklāj savu dzintaru!", kura programma apvieno visdažādākos mākslas žanrus - no kamermūzikas līdz laikmetīgajai mākslai, modernajam baletam, brīvdabas teātrim un simforokam, tādejādi iezīmējot māksliniecisko kvalitāti un žanru daudzveidību, ko turpmāk savā programmā piedāvās jaunā Liepājas koncertzāle.
Pilna foruma programma pieejama šeit.
Biļetes uz mākslas foruma un vairākiem atklāšanas koncertiem ir jau pieejamas tirdzniecībā.
Turpmāk 'Atklāj savu dzintaru!' programmā
7. augusts līdz 13.septembris, Liepājas muzejs, Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Egona Peršēvica personālizstāde мāксла
8.augusts līdz 14.septembris, Liepāja
Laikmetīgās mākslas objekti pilsētvidē.
Autori: Dainis Rudens, Ēriks Caune, Ginters Krumholcs, Aigars Bikše
Kurators: Andris Vītoliņš
10. līdz 31.augusts, Liepāja, īpaši izvēlētās Liepājas sabiedriskā transporta pieturvietās.
Foto stāstu sērija Baltijas portreti
15. augusts, 19:00, Liepājas latviešu biedrības nams, Rožu laukums 5/6, Liepāja
Modernā baleta Iedomu spēles pasaules pirmizrāde
22. augusts, 21:00, Karostas manēža, Zemgales iela, Liepāja
Liepājas teātra mūzikla Pūt, vējiņi! brīvdabas izrāde
28.augusts, 19:00, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola, Ausekļa iela 11/15, Liepāja
Koncerts Džeza elpa vēju pilsētā
29. augusts, 21:00, stāvlaukums pie koncertzāles „Lielais Dzintars", Radio iela 8, Liepāja
Simforoka koncerts Leģenda par dzintaru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!