Valdība nākamnedēļ, iespējams, pārskatīs lēmumu par peļņas neatstāšanu vairāku Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību rīcībā, ceturtdien žurnālistus informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Viņai piektdien, 14.augustā, ir paredzēta tikšanās ar kultūras ministri Daci Melbārdi (VL-TB/LNNK), lai pārrunātu šo situāciju.
Premjerministre uzskata, ka summas, kādas KM kapitālsabiedrības lūgušas paturēt to rīcībā, ir salīdzinoši mazas. "Mēs varētu budžetā izturēt šo nepārskaitījumu," teica Straujuma.
Vienlaikus viņa apzinās, ka Finanšu ministrijai par to joprojām būs iebildumi, tāpēc, ja nākamnedēļ valdībā vēlreiz būs jāskata Kultūras ministrijas lūgums, diskusijas būs ļoti asas. Līdzīgi varētu būt arī ar Veselības ministrijas kapitālsabiedrībām - slimnīcām.
Jau ziņots, ka valdība otrdien, 11.augustā, nolēma peļņu atstāt tikai piecām no deviņām KM kapitālsabiedrībām.
Kapitālsabiedrības - Rīgas cirks, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valmieras Drāmas teātris un Daugavpils teātris - valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, kas ir 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas, ieguldīs dažādu saimniecisko vajadzību īstenošanai, tādējādi naudu nenovirzot valsts budžetam.
Savukārt valdība peļņas daļu neatļāva paturēt Latvijas Nacionālajai operai un baletam, VSIA "Latvijas koncerti", Jaunajam Rīgas teātrim un Latvijas Leļļu teātrim.
Valdība savā lēmumā ņēma vērā Pārresoru koordinācijas centra atzinumu, kas bija izvērtējis uzņēmumu likviditāti un to, vai peļņas daļas neatstāšana negatīvi neietekmēs tā darbību. Peļņas daļa tika atstāta tām kapitālsabiedrībām, kurām tā ir būtiska, lai pastāvētu.
Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītājs Zigmars Liepiņš vakar preses konferencē uzvēra, ka, ja Latvijas Nacionālās operas un baleta peļņa jāatdod valstij, ne institūcijai, ne sponsoriem nav motivācijas ieguldīt.
"Man gribētos iedomāties, kā es došos pie kāda no operas šī brīža sponsoriem, piemēram, Kirova Lipmana. Viņš kā normāls biznesmenis man pateiks: "Es tev iedošu, bet tu jau to naudu pēc tam atdosi atpakaļ valstij!" Tas nozīmē, ka ne mums, ne mūsu ziedotājiem un sponsoriem nav nekādas motivācijas daudzus gadus ilgstoši atbalstīt šo māju. Kāpēc viņiem to darīt, ja mēs pēc tam atdodam šo naudu atpakaļ budžetā? Tā ir peļņa, kura radusies tāpēc, ka mēs esam ieguldījuši savos mūzikas instrumentos," stāstīja Liepiņš.
Liepiņš uzskata, ka valdības lēmums, ka operas peļņa ir jāatmaksā valstij, ir netālredzīga rīcība. "Es atļaušos teikt, ka tur, iespējams, notiek soda ekspedīcijas vai arī tur notiek kaut kas cits, kas man nav zināms," norādīja Liepiņš, piebilstot, ka kapitālsabiedrību pārstāvji nav bijuši uzaicināti aizstāvēt sevi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
