Aicina stingri nodalīt valsts un galvaspilsētas kompetences Dziesmu svētku pasākumu organizēšanā  (3)

To varētu izdarīt, aktualizējot jautājumu par likumprojekta "Par galvaspilsētu" izstrādi. Tajā varētu noteikt valsts un galvaspilsētas sadarbības aspektus un kompetenču sadali nacionāla līmeņa pasākumu organizēšanā, izvērtējot aizvadīto svētku organizēšanu un sadarbību ar valsts institūcijām, spriests komisijā.

Tāpat esot nepieciešams regulējums saistībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prasībām attiecībā uz svētku dalībnieku izmitināšanas un svētku norišu vietām.

Rīcības komitejas locekļi izteica vēl virkni priekšlikumu nākamo svētku organizēšanas pilnveidei. Tie tiks nosūtīti Izglītības un zinātnes ministrijai.

Komiteja arī aicina ņemt vērā Dziesmu svētku vēsturiskās tradīcijas un izvērtēt iespēju svētkus organizēt, iekļaujot tajos tikai latviešu tautas deju, kora mūzikas, folkloras un pūtēju orķestru kolektīvus, jo ar katru reizi ievērojami pieaug svētku dalībnieku un dažādu norišu skaits, kas sarežģī to organizāciju.

Rīgas pašvaldība arī aicina nacionāla līmeņa pasākumu kalendāru saskaņot ar Latvijas Pašvaldību savienību, izslēdzot minēto pasākumu norises laika blīvumu vai pasākumu pārklāšanos, piemēram, šogad vēl nebija beigusies Latvijas Jaunatnes olimpiāde, kad jau sākās Dziesmu svētku pasākumi.

Tāpat, veidojot svētku koncepciju, būtu lietderīgi ievērot principu, ka tie ir svētki bērniem jeb dalībniekiem un atvēlēt viņiem vairāk laika, lai iepazītos ar pilsētu, apmeklētu pasākumus, savstarpēji sadraudzētos.

Rīgas domes Dziesmu svētku rīcības komitejai ir arī organizatoriski ieteikumi. Piemēram, būtu nepieciešams laikus, ne vēlāk kā iepriekšējā budžeta gada pirmajā pusē, informēt pašvaldības par svētkiem nepieciešamo līdzfinansējumu, tai skaitā nepieciešamajiem rekvizītiem, pedagogu un audzēkņu mācību materiāliem. Tāpat nolikumus un repertuāru vajadzētu apstiprināt vismaz gadu pirms svētkiem un ātrāk organizēt skates un konkursus, lai laicīgāk būtu zināms svētku dalībnieku skaits. Turklāt katram dalībniekam būtu jāplāno dalība ne vairāk kā vienā kolektīvā un norišu jomā. Ieteikts arī mēģinājumu un norišu skaitu sabalansēt ar bērnu dienas režīmu, tai skaitā veselīga dzīvesveida un ēdināšanas pamatprincipiem.

Rīgas domes Rīcības komiteja iesaka arī noteikt vienotu pavadošo personu skaitu visiem svētku kolektīviem, tajā skaitā arī koriem, jo lielajiem koriem viens pavadonis balsu grupai, kurā var būt arī 20 skolēni, ir par maz.

Tāpat ir priekšlikums svētku gājienu plānot kā atsevišķu pasākuma dienu.
Aktualizēts jautājums arī par komunikācijas starp organizatoriem un pašvaldību koordinatoriem pilnveidošanu.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki šogad notika no 6. līdz 12. jūlijam, to laikā Rīga uzņēma vairāk nekā 37 000 svētku dalībnieku.