LZA pagaidām neatklāj iespējamo rīcību, ja koncertzāle 'Rīga' telpas noteiktajā termiņā neatbrīvos  (1)

Pagaidām par iespējamo rīcību LZA nerunā, jo "tā būtu situācijas modelēšana", tomēr viņa atgādināja, ka, ja ''Rīgas koncertzāle'' atteiksies atbrīvot telpas pēc 15.septembra, LZA būs spiesta izmantot likumā paredzētās tiesības, lai pārtrauktu telpu izmantošanu bez tiesiska pamata.

Kā ziņots, LZA ir devusi koncertzālei "Rīga" laiku līdz 15.septembrim telpu labprātīgai atbrīvošanai. Šajā laika posmā koncertzāle ir tiesīga izmantot telpas tikai vienam mērķim - atbrīvot telpas no "Rīgas koncertzālei" un trešajām personām piederošām iekārtām, uzskata LZA.

LZA pilnvarotais advokāts Sergejs Rudāns sacījis, ka koncertzāle "Rīga" nemaksā nomas maksu kopš 2015.gada marta un ir izveidojies parāds aptuveni 58 000 eiro apmērā.

Ar 31.augustu LZA izbeidza nomas līgumu ar koncertzāli "Rīga", uzsver advokāts. Līguma izbeigšana nozīmē, ka, sākot ar šī gada 1.septembri, koncertzāle nav tiesīga izmantot LZA telpas komercdarbības veikšanai, tostarp rīkot jebkāda veida pasākumus.

Koncertzālē notikusī Latvijas Jaunatnes teātra izrāde "Mazais princis" esot vērtējama kā kārtējais nomas līguma pārkāpums, jo pēc šī gada 1.septembra koncertzālei vairs nebija tiesību lietot telpas pasākumu rīkošanai.

Ja "Rīgas" koncertzāle atteiksies atbrīvot telpas pēc 15.septembra, LZA būšot spiesta izmantot likumā paredzētās tiesības, lai pārtrauktu telpu izmantošanu bez tiesiska pamata. Tas nozīmē, ka koncertzālē plānoto pasākumu rīkošana nebūs iespējama.

2015.gada sākumā LZA ir cēlusi prasību tiesā pret koncertzāli par parāda un kavējuma procentu piedziņu 66 883 eiro apmērā. Šajā summā nav iekļauta nomas maksa par augustu. Patlaban LZA nav pamata uzskatīt, ka strīdu būtu iespējams atrisināt ārpustiesas kārtībā, sacīja Rudāns.

Kā ziņots, par spīti tam, ka LZA paziņojusi par līguma izbeigšanu ar koncertzāli "Rīga", tā LZA telpas atbrīvot neplāno, teicis koncertzāles "Rīga" producents Juris Millers.

LZA valde 29.jūlijā lēma no 1.septembra pārtraukt telpu nomas līgumu ar SIA "Rīgas koncertzāle", kam par iemeslu kļuva uzņēmuma parāds par telpu nomu.

Konfliktam attīstoties, Millers vērsies Valsts policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu. Millers sacījis runa ir par divām valsts amatpersonām - LZA prezidentu Ojāru Spārīti, kā arī LZA valdes priekšsēdētāju Valdi Kamparu. "Viņi ar savu parakstu parakstītā oficiālā vēstulē min vairākus patiesībai neatbilstošus faktus, vainojot mani valsts īpašuma izzagšanā, kas ir sevišķi smags noziegums," pauda Millers.

Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei "Rīga" izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši. Millers aicina aplūkot viņa "Youtube.com" kanālu, kur video redzams, ka nekādu radiatoru telpās nav bijis jau sākumā.

Millera iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes saistībā ar koncertzāles nomu ir saņēmis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Toties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par tās nosūtītās līguma uzteikuma vēstules atzīšanu par prettiesisku.

Koncertzāle "Rīga" LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20.septembrī. Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgumu ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šī zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Spārītis.