Par spīti brīdinājumam, koncertzāle 'Rīga' LZA telpas neatbrīvos  (9)

Producents uzsvēra, ka LZA pārkāpj Latvijas likumdošanu, jo, ja LZA vēlas lauzt līgumu ar viņu, tad tai ir jāvēršas tiesā kā jebkurā situācijā, kad līgumu vēlas lauzt viena no tajā iesaistītajām pusēm, un LZA pagaidām to vēl neesot darījusi.

Millers vēl joprojām cerot sēsties pie viena galda ar LZA un atrisināt konfliktu.

Kā ziņots, LZA pagaidām neatklāj scenārijus savai rīcībai gadījumā, ja 15.septembrī koncertzāle "Rīga" neatstās LZA telpas.

Kā skaidroja LZA pilnvarotais advokāts Sergejs Rudāns, koncertzāle "Rīga" nemaksā nomas maksu kopš 2015.gada marta un ir izveidojies parāds aptuveni 58 000 eiro apmērā. Viņš uzsvēris, ka ar 31. augustu LZA izbeidza nomas līgumu ar koncertzāli "Rīga". Tas nozīmē, ka, sākot ar šī gada 1. septembri, koncertzāle nav tiesīga izmantot LZA telpas komercdarbības veikšanai, tostarp rīkot jebkāda veida pasākumus.

2015. gada sākumā LZA esot arī cēlusi prasību tiesā pret koncertzāli par parāda un kavējuma procentu piedziņu 66 883 eiro apmērā. Šajā summā nav iekļauta nomas maksa par augustu. Patlaban LZA neesot pamata uzskatīt, ka strīdu būtu iespējams atrisināt ārpustiesas kārtībā.

Kā ziņots, iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē LZA pārstāvji norādīja, ka ir gatavi nodrošināt pārejas periodu, lai neciestu sabiedrības daļa, kura jau iegādājusies biļetes uz koncertzālē "Rīga" notiekošajiem pasākumiem, tomēr neredz iespēju turpināt sadarbību ar koncertzāles producentu Milleru līdzšinējā režīmā. Abas puses strīdu vienojās risināt juridiski.

LZA pārstāvji iepriekš pauduši, ka zāles izīrēšana SIA "Rīgas koncertzāle" nes zaudējumus. Tāpat neesot skaidrs, kādi remontdarbi veikti telpās, kurās darbojas koncertzāle "Rīga", tāpēc LZA pieļauj, ka koncertzāle varētu nebūt droša. LZA nolīgtu auditoru pārstāve Lienīte Caune no uzņēmuma "CBB Konsultāciju birojs" ne tikai paudusi bažas par telpas drošību, bet norādījusi, ka Millera ieguldītie līdzekļi un viņai teiktais nerod apstiprinājumu auditoru izpētītajos dokumentos.

Piedevām ne Millera kompānija SIA "Rīgas koncertzāle", ne viņa vadītais uzņēmums "Global Technology Group", kas saistīts ar būvdarbu veikšanu zālē, neesot valstij maksājis nodokļus.

Tikmēr Millers uzsver, ka pirms koncertzāles atklāšanas pagājušā gada septembrī Rīgas pilsētas būvvalde veikusi apsekošanu, secinot, ka remontdarbu veikšanā nav notikusi novirzīšanās no iesniegtā plāna. To apstiprinājusi arī Rīgas pilsētas būvvalde, norādot, ka būvvaldē 2014. gadā akceptētas apliecinājuma kartes koncertzāles "Rīga" renovācijai un pērn 3. septembrī būvvaldē sagatavots atzinums, kurā norādīts, ka būvdarbi koncertzālē veikti atbilstoši saskaņotajām apliecinājuma kartēm.

Saistībā ar abu savu uzņēmumu nodokļu maksājumiem Millers norādīja, ka pārkāpumu nav. "Global Technology Group" būvdarbus zālē neveicot, tikai nodrošinot to, ka tos ar saviem līdzekļiem var veikt dažādi citi uzņēmumi, piemēram, SIA "Jauda". Nodokļus tādējādi maksājot šie uzņēmumi. Koncertzāle "Rīga" savukārt esot uzņēmums, kas atbild tikai par pašu zāli un koncertus nerīko. To darot privāti producenti. Koncertzāle "Rīga" tādējādi pagājušo gadu ir noslēgusi ar zaudējumiem, nevis peļņu, no kuras varētu maksāt nodokļus.

Jau ziņots, ka, konfliktam attīstoties, Millers vērsies Valsts policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157. panta par neslavas celšanu. Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei "Rīga" izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši.

Millera iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes saistībā ar koncertzāles nomu ir saņēmis arī KNAB. Toties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par tās nosūtītās līguma uzteikuma vēstules atzīšanu par prettiesisku.

Koncertzāle "Rīga" LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20. septembrī. Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgumu ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šī zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Ojārs Spārītis.