Viņš būvvaldi aicinājis arī apsvērt iespēju uzdot par pienākumu iesniedzējam novērst nepilnības, kas saistītas ar piebūves iederēšanos vēsturiskajā centrā.
Princis norādījis, ka Okupācijas muzeja piebūve pašreiz plānotajā veidolā neatbilst uzstādījumam par tās līdzību ar senākās - Vecrīgas viduslaiku - apbūves struktūras atjaunošanu, kuru nosaka būvlaides ievērošana, fasāžu dalījums, lokālās būvmākslas tradīciju pārmantojamība, kā arī tradicionālo materiālu izmantošana. Arī vērtējot no 20.gadsimta pilsētbūvnieciskās situācijas nostiprināšanas skatu punkta, arhitekts uzskata, ka konkrētais priekšlikums to neharmonizē.
"Risinājums deformē objekta kultūrvēsturisko vērtību un pastiprina tā neiederību Vecrīgas ainavā un panorāmā, tādējādi disonējot ar koncepciju par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm," uzsvēris Princis. Viņš norādījis arī uz to, ka būvniecības iecerei kopš idejas prezentācijas 2001.gadā nav tikusi organizēta publiskā apspriešana.
Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdes diskusijā, pēc kuras ticis sagatavots atzinums būvvaldei, daļa ekspertu norādījuši uz risku, ka piebūves projekta īstenošanas rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudēta kultūrvēsturiski vērtīgā Okupācijas muzeja ēka un būtiski samazināta iespēja kompleksi un ar skatu nākotnē pilnveidot Rātslaukuma apkārtnes ainavu un uzlabot Vecrīgas kopskata pilsētbūvniecisko kvalitāti. Lai arī par iemesliem un turpmāk darāmo kolēģijas locekļu vidū nav pilnīgas vienprātības, tomēr neviens neiebilst, ka projektam ir nepieciešami kvalitatīvi uzlabojumi.
Jau ziņots, ka, sekojot līdzi spraigajām diskusijām par Latvijas Okupācijas muzeja piebūves kvalitāti un tās lietderību Vecrīgas arhitektūrā, Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas dalībnieki vienojušies, ka nepieciešama profesionāla diskusija par iespēju rast risinājumu Okupācijas muzeja piebūvei.
Okupācijas muzeja pārstāvji pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē atgādināja, ka jebkura piebūves projekta īstenošanas aizkavēšanās rada papildu izmaksas. Arī Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) aģentūras pārstāvji uzsvēra, ka aizkavēšanās ar termiņiem rada problēmas.
Arhitekts un Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe pēc sēdes uzsvēra, ka diskusijai ir jānotiek ne tikai tādēļ, lai rastu risinājumus Okupācijas muzeja ēkas piebūvei, bet arī samierinātu arhitektu dažādos viedokļus. Viņš norādīja, ka ir iespējams valdībai skaidrot, kāpēc ir nepieciešams termiņa pagarinājums ēkas būvniecības sākšanai. Arī risinājumi finansējuma pārplānošanai esot atrodami. "Ir nepieciešama visu iesaistīto institūciju labā griba, kā arī profesionāli dažas lietas jāizdara," situāciju komentēja Dripe.
Rīgas domes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis kolēģijas sēdes dalībniekiem skaidroja, ka laikā, kad tika lemts par Okupācijas muzeja ēkas paplašināšanu, publiska apspriešana nebija vajadzīga. Brūzis arī uzsvēra, ka muzejam ir tiesības uz paplašināšanu. Pašreizējais projekts atbilstot arī Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumam.
Kā ziņots, muzeja piebūvi - "Nākotnes namu" - varētu sākt būvēt jau septembrī un būvniecība ilgtu 14 mēnešus. Pret piebūves īstenošanu iestājušies tādi arhitekti kā Zaiga Gaile un Andis Sīlis, uzsverot Okupācijas muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību. Tajā pašā laikā gan kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), gan ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atbalsta piebūves īstenošanu. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs pauduši, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekts ir jāturpina.
Jūnija sākumā Rīgas pilsētas būvvaldes padome atlika Okupācijas muzeja ēkas Strēlnieku laukumā rekonstrukcijas tehniskā projekta izskatīšanu, uzdodot arhitektiem to papildināt, kā arī prasot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) un Rīgas pilsētas arhitekta atzinumus. VKPAI ēku atzinusi par kultūrvēsturiski vērtīgu, piešķirot tai vērtējumu 7 no 10, bet nav iebildusi pret "Nākotnes nama" būvniecību.