"Ziedoņa "Mūžības temperamenta" virsuzdevums ir Raiņa reabilitācija, atbrīvošana no padomju ideoloģiski estētiskajā mītā kanonizētā proletariāta dzejnieka, sociālistiskā reālisma ideologa un praktiķa. Akcentējot Raiņa daiļrades laikmetīgo un pārlaicīgo satvaru, dzejnieks raksta: "Rainis nekļuva vecs. Veca kļuva patiesība ap viņu. Ja mēs būtu mazliet jaunāki garā, mēs redzētu, ka Rainis vēl iet. (..) Tai Tagadnē, kurā (..) ir mūžība pašlaik."
Meklējot Raiņa darbu filozofisko centru un atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem, Ziedoņa uzmanību saista galvenokārt Raiņa drāmas "Spēlēju, dancoju", "Zelta zirgs", "Uguns un nakts" un "Jāzeps un viņa brāļi", to simbolisko tēlu un dramatiskā konflikta filozofiskie aspekti, cēloņsakarības un mistiskā ambivalence, arī "Gals un sākums" un "Radāmās domas". Ziedoni nodarbina un iedvesmo gan Raiņa dzejas motīvi, gan drāmu personāži, sevišķi garīgā un intelektuālā spēka raksturi Tots un Spīdola," grāmatas priekšvārdā raksta literatūrzinātniece profesore Ausma Cimdiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
