Filozofs, žurnāla "Rīgas Laiks" redaktors un tagad – arī teātra režisors – Uldis Tīrons jau vairākus gadus dzīvo Pārdaugavā, izslavētā ar saviem koka namiņiem, mazstāvu apbūvi, zaļumu pārbagātību un nesteidzīgu laika pavadīšanu.
Aiz metāla vārtiem, krāsotiem gaiši brūnā krāsā, atklājas īsta muiža – 1899. gadā celta ķieģeļu ēka ar nelieliem tornīšiem un verandu krāsainiem stikliem liela un bezrūpīgi nolaista pagalma vidū, kurā atrodas vieta visam – bērnu rotaļlietām, galdiņiem, tukšai vitrīnai, kas atvilkta no kādas vecas bibliotēkas, saulespuķēm, peļķēm un Ulda melnajai kaķenei Hetērai, kura sagaida ikkatru viesi un uzmanīgi un labvēlīgi klausās ikvienā sarunā.
Man līdzi ir pudele vīna, un mēs sēžamies pie galda turpat pagalmā. Tikko esam sākuši runāt, garām nostaigā kaimiņiene ar mazuli Mariju, un Uldis sāk viņai pateikties par tomātiem, acīmredzams, par tiem pašiem, kas rotā mūsu galdu.
Pēc minūtēm desmit mēs apraujamies, jo atbraucis meistars, lai salabotu boileri; kopumā dzīve laiku pa laikam ne gluži mums traucē, bet piebilst savas frāzes, it kā atgādinādama, ka visdažādākās lietas uz Zemes pastāv vienlaicīgi un ir vienādi nozīmīgas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!