Valdība šodien uzdeva Kultūras ministrijai (KM) sadarbībā ar vairākām citām ministrijām līdz nākamā gada septembrim izstrādāt grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, nosakot nepieciešamību izveidot kārtējo dziesmu un deju svētku operatīvās vadības grupu, tās sastāvu, funkcijas, uzdevumus un tiesības.
Noklausoties ziņojumu par XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisijas secinājumiem, ieteikumiem un rekomendācijām turpmāku pasākumu rīkošanai, Iekšlietu ministrijai tika uzdots sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), KM, Labklājības ministriju (LM) un Rīgas pilsētas pašvaldību līdz 2016. gada 5. septembrim sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, kas attiecas uz ugunsdrošības prasību izņēmumiem, organizējot dziesmu un deju svētku dalībnieku izmitināšanu.
Savukārt IZM sadarbībā ar KM, LM, Veselības ministriju, Iekšlietu ministriju, Zemkopības ministriju un Rīgas pilsētas pašvaldību līdz tam pašam laikam uzdots izvērtēt un nepieciešamības gadījumā ierosināt grozījumus normatīvajos aktos jautājumos, kas attiecināmi uz drošas dalībnieku ēdināšanas un izmitināšanas prasībām.
Tāpat KM un IZM sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību līdz 2016. gada 25. aprīlim valdībā jāiesniedz informatīvais ziņojums par nepieciešamajiem infrastruktūras uzlabojumiem, lai nodrošinātu dziesmu un deju svētku pasākumu realizācijā izmantotās infrastruktūras drošību un atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Ņemot vērā, ka vēl aizvien nav secinājumu par amatpersonu atbildību XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanā, Valsts izglītības satura centram (VISC), lai izvērtētu VISC atbildīgo amatpersonu rīcību saistībā ar svētku organizāciju un tās atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ir jāveic dienesta pārbaude, kuras rezultāti Ministru prezidentam jāiesniedz līdz 9. novembrim.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) sēdes laikā vērsa ministru uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kas būtu jārisina, gatavojoties nākamajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Viens no tiem ir par bērnu ēdināšanu koncertu un mēģinājumu laikā - labs variants būtu lauka virtuve, kā tas ir Igaunijā. "Mēs Latvijā esam sapinušies normatīvajos aktos," secināja ministre. Tāpat jautājums ir par kārtīgu sagatavošanos svētkiem, izlīdzinot slodzi un laicīgi sagatavojot priekšnesumus, lai ir mazāk nepadarītu darbu. Kā trešais jautājums ir vecāku pašu atbildība. Melbārde pati bijusi lieciniece, ka uz koncertiem tiek vesti slimi bērni vai tikko izslimojuši bērni.
Problemātiska kļūs bērnu izmitināšana skolā, savukārt liels skandāls būs, ja Mežaparka Lielās estrādes nepiemērotības dēļ pusei dalībnieku būs liegta piedalīšanās. Savukārt negulēšanas jautājumu būšot grūti risināt, jo ir grūti svētku dienās bērnus nolikt gulēt laikus, lai nākamajā dienā viņi būtu pietiekami atpūtušies.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) rosināja domāt arī par to, lai dalībnieku vecākiem būtu iespēja redzēt savu bērnu uzstāšanos, nevis palikt aiz ieejas durvīm, jo pietrūkst biļešu. Melbārde atzina, ka šis jautājums ir aktuāls visos skolēnu dziesmu un deju svētkos. Jaunas estrādes būvniecība izmaksātu 30 miljonus eiro. Varot arī diskutēt, ka ģenerālmēģinājumiem biļetes varētu izplatīt starp dalībniekiem. Atbilde esot infrastruktūras sakārtošana un pasākumu skaita izvērtēšana.
Ir svarīgi, lai kvalitāte, svētku ideja un dalībnieku drošība būtu līdzsvarā, teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). "Es saprotu, ka katrs kultūras cilvēks grib arvien vairāk parādīt, bet ir jāpiedomā pie programmas garuma," teica premjerministre.
Finanšu ministrija lūdza izvērtēt, kur tika izlietots svētkiem atvēlētais finansējums. Esot izveidojies pārpalikums no piešķirtajiem līdzekļiem. Tāpat ir jānorāda, kādiem infrastruktūras objektiem nepieciešami uzlabojumi, cik daudz līdzekļu nepieciešams un cik ilgā laika periodā. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile gan aicināja ar vienu informatīvo ziņojumu nerisināt visas problēmas, ar kurām ir saskārušies svētku rīkotāji, jo šis ziņojums tapis kā reakcija uz konkrētām problēmām. Viņasprāt, par finansējumu būtu jāgatavo atsevišķs ziņojums.
Ministri piekrita, ka ziņojumu nepapildinās ar informāciju par finansējumu infrastruktūrai. Melbārde izteica gatavību ar šādu ziņojumu uz valdību nākt saistībā ar nākamajiem dziesmu un deju svētkiem. Ziņojums varētu tikt iesniegts nākamā gada sākumā.
Pēc valdības sēdes Straujuma uzsvēra, ka vispirms ir jāpasaka paldies cilvēkiem, kuri organizēja dziesmu un deju svētkus. Bet ir arī jāatceras, ka bērnu drošība ir pirmajā vietā. Lai gan ir jāciena arī mākslinieku darbs, tomēr Straujuma atzina, ka reizēm šajā augstajā mākslā pazūd bērnu prieks par svētkiem.
Straujuma arī nesolīja, ka nākamgad tiks rasti 30 miljoni eiro, kas nepieciešami Mežaparka Lielās estrādes pārbūvei.
Kā ziņots, XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizācijas izvērtēšanas komisija pēc vairāk nekā mēnesi ilga darba secināja, ka bērnu ģībšanai svētku ģenerālmēģinājuma laikā nav izvirzāms viens konkrēts iemesls. Kā žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja komisijas vadītāja Evija Papule, bērnu ģībšanu un ģenerālmēģinājuma pārtraukumu izraisīja apstākļu kopums.
Komisija nevērtēja iespējamos pārkāpumus, kurus varēja pieļaut svētku rīkotāji. Papule skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrijā jaunu komisiju nebūs, bet "ir saprotams, ka izvērtēšana turpināsies un Valsts izglītības satura centram ir jāveic tālākas darbības, lai arī pieaugušie ievērotu šīs prasības".
Ziņots, ka 11. jūlija vakarā, kad Mežaparka estrādē notika XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums, daudziem dziedātājiem kļuva slikti un viņi paģība. Mediķi slimnīcā nogādāja 17 bērnus.
Pēc notikušā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile izdeva rīkojumu par komisijas izveidi svētku organizācijas izvērtēšanai. Komisijai jāsniedz secinājumi par aizvadītajiem svētkiem un ierosinājumi turpmāko svētku rīkošanai.