Albums aicina caur foto liecībām atgriezties 70 gadus senā pagātnē un atcerēties Otrā pasaules kara Baltijas bēgļus, izgaismojot "baltos plankumus" pagātnē. Albumu veidoja LU Filozofijas un socioloģijas institūta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas "Dzīvesstāsts" pētnieki.
Pētnieki ar albumu un izstādi "Pāri Baltijas jūrai: 1944-1945", kuras atklāšana notiks vienlaikus ar izdevuma prezentāciju, atgādina, ka 1944.-945.gadā bēgļu gaitās uz Rietumiem bija spiesti doties 200 000 Latvijas un 70 000 Igaunijas iedzīvotāju. Baidoties gan no pirmā padomju okupācijas gada terora atgriešanās, gan apzinoties nacistiskā okupācijas režīma draudus, ap 5000 latviešu un vairāk nekā 6000 igauņu nelegāli šķērsoja Baltijas jūru un sasniedza Gotlandes krastu.
Albumā līdzās fotogrāfijām, kas vēsta par bēgļu pirmajiem soļiem svešajā zemē, ikdienu un vietējo iedzīvotāju rūpēm, ir publicēti arī dzīvesstāstu un dienasgrāmatu fragmenti. Tās ir plašākai sabiedrībai nezināmas liecības par ļaudīm, kuri šķērsoja jūru zvejnieku laivās, lai nonāktu Gotlandē.
Albumu "Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944-1945" sagatavoja Māra Zirnīte un Aigars Lielbārdis. Fotogrāfiju un dzīvesstāstu vēsturiskais konteksts skaidrots ievadrakstos un fotogrāfiju komentāros, un to autori ir Māra Zirnīte, Aigars Lielbārdis, Paulis Lazda, Ruta Hinrikusa, Maija Krūmiņa un Kaspars Zellis. Grāmatas dizainu veidojis Krišs Salmanis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
