"Mākslas objekts ir risināts bronzas lējuma tehnikā. "Cik daudz baisu un noslēpumainu vēstījumu var saturēt objekts, kas pārklāts ar audumu un nav redzams? Mākslas objekts ir sava veida piemineklis "neatklātajai skulptūrai" un tradicionālajai spokošanās tehnikai – paslēpšanās zem auduma," stāsta mākslinieks Ieva Rubeze.
"Ieva Rubeze ar šo mākslas darbu turpina savu nereti sapnim līdzīgo poētiku. Viņas darbu abi mecenāti, Māra Lāce, Juris Dambis un Aleksejs Naumovs izvēlējās pagājušajā gadā projektu konkursā "Rīga smaida atkal"," stāsta programmas kuratore Helēna Demakova.
Programmu "Māksla publiskajā telpā" atklāja 2014. gadā ar jauno mākslinieku Brigitas Zelčas – Aispures un Sanda Aispura mākslas objekta "Klusā daba", Ojāra Pētersona mākslas darbu "Lielā vāze" un Ērika Boža darbu "Soliņi". 2015. gada novembrī programmas "Māksla publiskajā telpā" ietvaros paredzēts atklāt vēl divus mākslas objektus Rīgas pilsētvidē.
Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas "Māksla publiskajā telpā", kas aizsākās 2013. gadā, ir mecenātu pienesums, lai Rīga kļūtu par izcilu kultūras metropoli. Īpaši nozīmīgu šo programmu dara apstāklis, ka tā pilnasinīgi sāka darboties 2014. gadā, kad Rīga ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Programmas praktiskā iecere ir radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē. Programmas vadmotīvs ir "domātprieks", lai uzsvērtu, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē varētu vairāk ienest pozitīvu pārsteigumu, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni.
Programmas kuratore ir mākslas zinātniece Helēna Demakova. Austrumeiropā unikālā programma tiek īstenota sadarbībā ar Rīgas domi.
Ieva Rubeze (1977) savulaik tika piepulcēta tā saucamajiem "digitālajiem romantiķiem", taču māksliniece ir veidojusi arī objektus, fotodarbus un strādājusi citos medijos. Jau no pirmajiem darbiem viņas mākslu raksturojusi noslēpumaina, nedaudz mistiska poētika, taču viņu interesē arī sabiedriskas norises un to atspoguļojums mediju telpā. Mākslinieku grupas F5 ietvaros Ieva Rubeze pārstāvējusi Latviju Sanpaulu (2002) un Venēcijas (2005) biennālēs.