Latvijas simtgade nav jāuztver kā ballīte, kas ir tikai nedaudz plašāka un svinīgāka par jebkuru citu Latvijas gadskārtu, jo tā ir iespēja iemīlēt Latviju no jauna, sacīja dzejniece Māra Zālīte.
"Šī ir fantastiska iespēja parādīt, kāpēc mums šī valsts ir tik svarīga, saprast, kādi bija mūsu priekšteči, kuri Latviju dibināja. Mums ir jāgodina valoda, kultūras mantojums, gan bijušie izcilie, gan arī esošie izcilie cilvēki," sacīja Zālīte.
Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, jebkurš ir aicināts domāt, kā svinēt šo jubileju un ko dāvināt Latvijai. Simtgades radošā padome vēlas, lai cilvēki saprastu, ka svētki ir tik skaisti, cik katrs pats no sevis tajos iegulda. "Man ir liels optimisms, jo redzu, ka jaunieši izrāda iniciatīvu iesaistīties. Piemēram, jaunieši vēlas stādīt kokus, bet pašvaldības apzina, kādas svarīgas personas vai kādi svarīgi notikumi saistībā ar valsti notikuši viņu pagastā," klāstīja dzejniece.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka Latvijas simtgades svētku programmu plānots īstenot piecu gadu garumā, piedāvājot ar svētkiem saistītus notikumus baudīt no 2017. gada līdz 2021. gadam.
Ar pirmajām idejām par svētku pasākumiem šodien tika iepazīstinātas valsts augstākās amatpersonas. "Mēs visi bijām vienisprātis, ka Latvijas simtgades svinības nevar būt sagatavots projekts, ko cilvēkiem noliek priekšā un viņi tad piedalās. Svinībām jābūt tādām, kuru programma top, iesaistoties pēc iespējas dažādākiem cilvēkiem," sacīja ministre.
Svētku programmai atbilstoši dzimšanas dienas svinēšanas rituālam būs pieci galvenie virzieni. Kā pirmais ir Latvijas ciltstēvi un ciltsmātes, pasakot paldies cilvēkiem, kas veidojuši Latviju, un atskatoties uz vēsturiskajiem valsts veidošanās notikumiem. Savukārt ar Latvijas valstiskuma attīstības ceļu tiks izstāstīta Latvijas simtgades vēsture.
Tie būs astoņi vēstures ceļi, sākot ar līvu ceļu un beidzot ar Baltijas ceļu. Kā trešais ir Latvijas rotāšana un dāvanu gatavošana, kas paredz Latvijas pilsētu sakopšanu, bet pēc tam ir pati dzimšanas diena un dāvanu saiņošana. Šajā posmā tad arī paredzēti vērienīgākie un nozīmīgākie jubilejas pasākumi, tostarp Dziesmu un deju svētki, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas atvēršana, Latvijas valsts simtgades filmu iepazīšana un citi. Tāpat kā jebkurā dzimšanas dienā svarīgi ir draugi un kaimiņi, tā arī Latvijas simtgadē iecerēti kopīgi pasākumi ar valstīm, kas piedzīvojušas līdzīgu vēsturi Latvijai.
Kultūras ministre pauda cerību, ka saistībā ar valsts svētkiem, no pašvaldībām, organizācijām un iedzīvotājiem būs jūtama liela pašiniciatīva. Pašiniciatīvu var izrādīt jebkādā veidā, piemēram, Tukumā esot plānots celt pieminekli Zigfrīdam Annai Meierovicam.
Kā vienu no pirmajiem lielajiem pasākumiem 2017. gadā tiek plānots atzīmēt Latgales apvienošanās kongresa simtgadi, jo tieši šajā kongresā 1917. gadā latgalieši pateica, ka ir daļa no Latvijas.
Kā viens no pirmajiem pasākumiem varētu kļūt arī "Balto galdautu" akcija. "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta skaidroja, ka vēlas panākt, lai iedzīvotāji par Latvijas valsts tapšanu atceras ne tikai 18. novembrī, bet arī 4. maijā un 21. augustā. Tieši tādēļ esot vēlme 4.maijā aicināt visus klāt baltus galdautus un sēsties pie klātā galda.
Savukārt Zālīte piebilda, ka par 18. novembra simbolu varētu kļūt balta mārtiņroze. Tāpat viņa akcentēja, ka bez redzamajiem pasākumiem notiek arī citi darbi, piemēram, tiks rīkots pasūtījums pēc jauniem darbiem mūzikā, literatūrā un dramaturģijā, lai tas kļūtu par vērtīgu pienesumu latviešu kultūrā.
Taujāta par jubilejas programmai paredzēto finansējumu, Melbārde skaidroja, ka svētku kvalitāte nav atkarīga no tā, cik dārgi vai lēti ir svētki, jo kvalitāti dod dalībnieku līdzdalība. Tomēr aptuvenais skaitlis, ar ko esot jārēķinās, ir 30 miljoni eiro. Šādiem aprēķiniem par pamatu ņemtas Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas izmaksas, jo šis pasākums ilga viena gada garumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
