Māksla publiskā telpā - 3
Foto: Publicitātes foto

Otrdien, 10. novembrī, Rīgas pilsētvidē tiks atklāti vēl divi paliekoši mākslas objekti, kurus uzstādīs Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas "Māksla publiskā telpā" ietvaros sadarbībā ar Rīgas domi. Viesturdārzā atradīsies Brigita Zelčas-Aispures mākslas objekts "Mala", bet Kr.Valdemāra ielā pie Latvijas Mākslas akadēmijas – Lienes Mackus "Rīgas lauva", portālu "Delfi" informē projekta rīkotāju pārstāvji.

"Darba "Mala" būtība ir par fenomenu uztveres ierobežotību – mainoties skata punktam, mainās vēstījums. Šajā gadījumā atklājas vienas parādības divas puses – viena reālistiskā, otra minimālistiskā. Taču skata punktu var būt arī vairāk," stāsta māksliniece Brigita Zelča-Aspure.

"Rīgas lauvas tēls nāk no pilsētas ģerboņa – lauva ir iznākusi no savas oficiālās ikdienas, lai uz brīdi atlaistos netālu no Mākslas muzeja. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties. Jo vairāk lauva tiks glaudīta, jo spožāka spalva tai kļūs. Un, protams, uz lauvas var arī sēdēt – tas ir savdabīgs soliņš," stāsta māksliniece Liene Mackus.

Programmu "Māksla publiskajā telpā" atklāja 2014. gadā ar jauno mākslinieku Brigitas Zelčas – Aispures un Sanda Aispura mākslas objekta "Klusā daba", Ojāra Pētersona mākslas darbu "Lielā vāze" un Ērika Boža darbu "Soliņi". 2015. gada oktobrī programmas "Māksla publiskajā telpā" ietvaros Vecrīgā tika atklāts Ievas Rubezes mākslas objekts "Rēgs".

Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas "Māksla publiskajā telpā", kas aizsākās 2013. gadā, ir mecenātu pienesums, lai Rīga kļūtu par izcilu kultūras metropoli. Īpaši nozīmīgu šo programmu dara apstāklis, ka tā pilnasinīgi sāka darboties 2014. gadā, kad Rīga ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Programmas praktiskā iecere ir radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē. Programmas vadmotīvs ir DOMĀTPRIEKS, lai uzsvērtu, ka laikmetīgā māksla pilsētvidē varētu vairāk ienest pozitīvu pārsteigumu, paradoksu, pasaules elpu un domas klātbūtni. Programmas kuratore ir mākslas zinātniece Helēna Demakova. Austrumeiropā unikālā programma tiek īstenota sadarbībā ar Rīgas Domi.

Brigita Zelča-Aispure (1986) ir konceptuālas ievirzes māksliniece, pēdējos gados Rīgā radījusi lielformāta paliekošas āra skulptūras - "Villendorfas Venēra 21. gs." (2010) pie Latvijas Mākslas akadēmijas, "Klusā daba" (2014, kopā ar Sandi Aispuru) LU Botāniskajā dārzā, "Mala" (2015) Viesturdārzā. Strādā vairākos medijos, ieskaitot izstādi no cukura "Tīkama kultūra" (2015, kopā ar Aiju Baumani). Mākslinieces poētikā savijas dabas un kultūras sasniegumi un kļūmes, atsevišķu parādību apoloģija un to daudzpusības izcēlums.

Liene Mackus (1984) ir tēlniece, viedo arī multimediālus darbus ar video un skaņu, piemēram, "Ziemas miegs" 2015. gadā kopā ar Arturu Arni. Mākslinieces tēli ir poētiski un trausli, tos raksturo cilvēka un citu dzīvu radību smalkjūtīga ierakstīšana plašākā simboliskā kontekstā, kura pamats ir jūtas, ilgas, personiski notikumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!