Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns izstrādāts, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dokuments ir izstrādāts trīs gadiem un atbilst kārtējo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam no 2016. līdz 2018. gadam. Plāna īstenošanas laikā paredzēts sākt arī XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanu 2020. gadam.
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna uzdevumi ir nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai, stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un nepārtrauktību.
Tāpat sagatavotā dokumenta uzdevums ir pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, 2018 .gada Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumus un Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 2018. gadā sagatavošanu un sarīkošanu, kas būs Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienas nozīmīgākais nacionālās nozīmes pasākums, kā arī sākt gatavošanos 2020. gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
Iecerētie uzdevumi tiks veikti no piešķirtā ikgadējā valsts budžeta līdzekļiem. Jautājums par plānā ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2017.un 2018.gadam tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Tradīcijā iesaistītie Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībnieki un sadarbības partneri, sākot kārtējo gatavošanos svētkiem 2018. gadā, veidojot Dziesmu un deju svētku programmu, ierosina atrast līdzsvaru starp augsto mākslu un tautas svētkiem, balstot to savstarpējā un atklātā dialogā un sadarbībā starp māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, dalībniekiem, virsvadītājiem, virsdiriģentiem un svētku rīkotājiem, īpaši diskutējot un meklējot kompromisu tādos jautājumos kā mākslinieciskās kvalitātes samērīgas prasības, koprepertuāra izveide, jaundarbu iekļaušana svētku repertuārā.
Tiek rosināts aktualizēt tālākizglītības un profesionālās meistarības pilnveides, kā arī labās prakses apguves iespējas, tajā skaitā pastiprināt augstākās izglītības iestāžu lomu šajā izglītības jomā, kā arī izskan aicinājums nostiprināt tradicionālās kultūras lomu, izvērtēt virkni tiesību aktu, sekmējot labvēlīgu vidi un nosacījumus Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai, un veikt pētījumus vairākās ar Dziesmu un deju svētku tradīciju saistītajās mērķgrupās.
Svētku dalībnieki un sadarbības partneri akcentē, ka svētku galvenajām norisēm nepieciešama jauna infrastruktūra svētku pieejamībai un svētku dalībnieku drošībai.
Plāna projekts "Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2016. - 2018. gadam" izstrādāts, sadarbojoties Kultūras ministrijai un tās padotības iestādei Latvijas Nacionālajam kultūras centram ar Izglītības un zinātnes ministriju un tās padotības iestādi - Valsts izglītības satura centru, kā arī citām Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm .