LNB atklās arhitekta Gunāra Birkerta privātbibliotēku  (7)

Patlaban Birkerta bibliotēkā ir vairāk nekā 300 grāmatu, kuras pakāpeniski tiks papildinātas ar arhitektūras nozares periodiskajiem izdevumiem.

2015. gada nogalē LNB saņēma nozīmīgu dāvinājumu – bibliotēkas ēkas projekta autora Birkerta personīgo profesionālo bibliotēku. Tā pusgadsimta laikā veidota paralēli izcilai radoša arhitekta karjerai ASV.

Birkerta privātbibliotēka ietver grāmatas no arhitekta studiju laika Štutgartes Tehniskajā augstskolā, monogrāfijas par viņu pašu un ievērojamiem 20.gadsimta pirmās puses modernās arhitektūras meistariem - Ludvigu Mīsu van der Roi, Le Korbizjē, Valteru Gropiusu, Frenku Loidu Raitu.

Birkerts vienmēr ir uzsvēris savu latvisko izcelsmi un piederību Skandināvijas arhitektūras vērtību kopumam – somu arhitekts Ēro Sārinens bija viņa pirmais skolotājs, sākot arhitekta praksi. Tāpēc Birkerta arhitektūras bibliotēkā ir daudz grāmatu par Somijas, Zviedrijas un Dānijas arhitektūru un atsevišķiem meistariem Alvaru Ālto, Ēro un Elielu Sārineniem, Gunāru Asplundu, Sigurdu Leverencu un Svenu Markeliusu.

Privātbibliotēkā ir plašs publikāciju klāsts par Birkerta būvēm, kas saņēmušas nozīmīgas arhitektūras balvas un iekļautas enciklopēdiskos izdevumos par 20. un 21. gadsimta moderno arhitektūru.

Īpaša vieta šajā grāmatu un publikāciju kopumā ir materiāliem par gaismu arhitektūrā un 2014. gadā atklāto LNB jauno ēku, kas ir vērienīgs un simbolisks Birkerta radošā darba vainagojums. Šīs ēkas arhitektūra ietver Birkertam raksturīgo arhitektūras ekspresiju, simbolu un metaforu lietojumu, arī gaismas materialitāti - vērtību kopumu, kas meistaru ierindo starp ASV un pasaules 20. gadsimta otrās puses izcilākajiem arhitektiem.

Birkerts tiek uzskatīts par visu laiku ievērojamāko un panākumiem bagātāko latviešu arhitektu. Pasaules arhitektūrā viņš ir pazīstams ar izcilu gaismas lietojumu 19 paša projektētajās bibliotēkās, vairākās baznīcās, muzejos un citās būvēs ASV.

Gunārs Birkerts dzimis 1925. gada 17. janvārī Rīgā. Viņš mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā. 1943. gadā Birkerts aizbrauca no Latvijas un studēja Štutgartes Tehniskajā augstskolā, bet 1949. gadā pārcēlās uz ASV, kur 1962. gadā nodibināja savu arhitektu biroju "Gunnar Birkerts and Associates".

Vēlākos gados Birkerts bijis arhitekts Federālo rezervju bankai Mineapolē. Pēc tam projektējis Stikla muzeju Korningā un Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu izpētes ēku. Abas ēkas tika iekļautas 150 visu laiku labāko ASV uzcelto ēku sarakstā, ko 2007. gadā veidoja Amerikas Arhitektu institūts. Tāpat Birkerts projektējis ASV vēstniecības ēku Venecuēlā, "Kemper Museum of Contemporary Art" Kanzassitijā.

Darba mūža laikā Birkerts saņēmis dažādus apbalvojumus – 1995. gadā viņš saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī ticis iekļauts Latvijas kultūras kanonā.