Patlaban Rīgas dome ir apņēmības pilna pati īstenot Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju, bet, lai projektu varētu realizēt, pašvaldība lūdz valsts aizdevumu, ceturtdien Dziesmu un deju svētku padomes sēdē klāstīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju paredzēts īstenot divās kārtās, lai līdz Dziesmu svētku 150. gadadienai, kas tiks svinēta 2023. gadā, Mežaparka Lielā estrāde būtu pilnībā rekonstruēta. Lai to varētu īstenot, jārealizē projekts, kas 2007. gadā uzvarēja starptautiskā konkursā, akcentēja ministre.
"Šobrīd svarīgi, lai projekta pirmā kārta tiktu īstenota līdz 2018. gadam, paplašinot dziedātāju un skatītāju rindas," sacīja Melbārde.
Projekta pirmajā kārtā paredzēts rekonstruēt skatītāju lauku un skatuvi, daļēji piebūvējot klāt pagaidu tribīnes, lai varētu izvietoties papildu koristi. Savukārt projekta otrajā kārtā, kas būtu jāīsteno līdz 2023. gadam, tiktu pārbūvēta visa estrādes daļa, tiktu uzlikts jauns jumts un pārveidota ēka, kas atrodas zem koristu tribīnēm. Pilnībā pabeidzot plānotos rekonstrukcijas darbus, būtu pieejami 30 000 skatītāju sēdvietu, savukārt kopējais koristu skaits būtu līdz 14 000, paredzot, ka 11 100 koristu stāv tribīnēs, bet 2900 koristu izvietotos uz skatuves, informēja "Būvkonsultanta" vadītājs Normunds Eglītis.
Tāpat līdz nākamajiem svētkiem paredzēts izbūvēt jaunu ceļu no Viestura prospekta līdz pašreizējām autostāvvietām.
Kā liecina iepriekšējās aplēses, realizējot projekta pirmo posmu, būtu nepieciešami 12 392 244 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet otro posmu - 19 921 658 eiro, neieskaitot PVN. Kopējās izmaksas tiek lēstas 32 313 920 eiro apmērā, neieskaitot PVN.
Plānots, ka Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas rezultātā administratīvajā ēkā tiks izveidota neliela koncertzāle un muzejs. Melbārde uzsvēra, ka Kultūras ministrija (KM) ir ļoti ieinteresēta, lai taptu Dziesmu svētku muzejs, jo vasarās uz Mežaparku bieži brauc tūristu grupas, taujājot, kur tad ir tas lielais brīnums, bet tā vietā viņi redz tukšu estrādi.
"Dziesmu svētku 150 gadi ir atbilstošs brīdis, kad varētu virzīt jautājumu par ekspozīcijas izveidi vienā no administratīvās ēkas stāviem," sacīja ministre, piebilstot, ka to varētu pat nedefinēt kā atsevišķu muzeju, bet kāda muzeja atbildībā esošu ekspozīciju.
Tāpat ministre aicina aizdomāties par koncertzāles nepieciešamību, apzinoties, ka Mežaparka Lielā estrāde ir vieta, kur ikdienā nevar viegli piekļūt. "Mēs neredzam, ka šī koncertzāle varētu aktīvi darboties. KM ir ieinteresēta, lai Rīgā būtu normāla un mūsdienīga akustiskā koncertzāle, taču Mežaparka Lielās estrādes administratīvajā ēkā plānotā koncertzāle šo problēmu nerisina. Jautājums ir par to, vai zālei būs pielietojums un kas uzņemsies par zāli atbildību. Ir jāpārdomā risinājums, lai netiek ieprojektētas lietas, par kurām vēlāk neviens neuzņemsies atbildību," aicināja Melbārde.
Viņa skaidroja, ka ministrija pamatā ir ieinteresēta, lai ieguldītie resursi maksimāli tiktu izlietoti dziedātāju vietu sakārtošanai un skatītāju rindu paplašināšanai.
Dziesmu un deju svētku padome šodien pieņēma zināšanai sniegto informāciju par Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas priekšlikumu virzību, paužot atbalstu Rīgas domes priekšlikumam saistībā ar projekta finansēšanu, kas ļautu Rīgas pilsētas pašvaldībai pilnībā īstenot Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukciju.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar KM gatavos konceptuālo ziņojumu, ko iesniegt valdībai, informējot par estrādes rekonstrukcijas kopējām izmaksām un laika termiņiem, kā arī iekļaujot priekšlikumus par iespējamiem finanšu resursiem. Tāpat Dziesmu un deju svētku padome apņemas aicināt jauno valdības vadītāju deklarācijā iekļaut Dziesmu svētku infrastruktūras sakārtošanu kā neatliekamu uzdevumu līdz 2018. gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
