Izdota grāmata par Latvijas kultūrpolitiku un mākslu starpkaru periodā

“Tā brīvā formā raksturo laiku, kad kultūrpolitika mūsdienu izpratnē nepastāvēja, bet savulaik noteiktie kritēriji bija tas fundaments, uz kura radoša iedvesma palīdzēja sasniegt nācijas briedumu,” par grāmatu saka autore. Grāmata izdota latviešu valodā ar kopsavilkumiem franču valodā.

“Grāmatā izvērtētais dialogs starp mākslu un valsti parāda starpkaru posma līderus, kas spēja ietekmēt notikumus, valsts un politisko lēmumu pieņemšanu par labu kultūrai kā prioritātei. Vienlaikus tā ir apcere par māksliniekiem, kas bija ne tikai ieceru realizētāji, bet arī domātāji un valstisko ideju virzītāji. Ceļā uz Latvijas simtgadi pētījums vēsta par pamatakmeņiem – latviešu inteliģences prasmi radīt, pārvaldīt un attīstīt savam laikmetam atbilstošu kultūras sistēmu. Tas ir arī stāsts par ideāliem, to piepildījumu, atgriešanos un jaunu sākumu”, izdevuma ievadā raksta Ginta Gerharde-Upeniece.

Grāmatai ir divas daļas, kurās mākslas dzīve apskatīta divos Latvijas vēstures periodos – demokrātiskajā Latvijā (1918–1934) un autoritārisma posmā (1934–1940). Izdevums bagātīgi papildināts ar dokumentālajiem materiāliem – fotogrāfijām, dokumentu kopijām, kā arī mākslas darbu reprodukcijām. Īpašā atvērumā vienkopus apskatāmi Rīgas pils Svētku zāles griestu gleznojumi. Nozīmīgākajiem dokumentiem izveidots atsevišķs pielikums, tajā iekļauti ar Latvijas Republikas proklamēšanu, Latvijas Republikas Izglītības ministriju, Kultūras Fondu, Latvijas Mākslas akadēmiju, Valsts Mākslas muzeju, Valsts pasūtījumu, Ārējo kultūrpolitiku saistīti dokumenti. Pielikumā atrodama arī bibliogrāfija un personu rādītājs.

Dr.art. Jānis Kalnačs, vērtējot Gintas Gerhardes-Upenieces paveikto, raksta: “Mākslas mērķis, protams, nav valsts pastāvēšanas attaisnojums. Kaut arī laba māksla to spēj. Šīs attiecības ir sarežģītākas. Valsts kā varas attieksme nav vienīgais, kas nosaka mākslas attīstību. Jaunajā Latvijas valstī kultūrai bija specifiska, pat ideālistiska loma, bet tās pēdējie gadi apliecināja, ka finansiālais atbalsts kopā ar ideoloģiskajām prasībām mākslai var būt kaitīgs. Tiešu pasūtījumu rezultāts reti kad ir izcils mākslas darbs, bet tas var būt liecība par konkrētu laiku. Gintas Gerhardes-Upenieces grāmata apskata mākslas un valsts attiecības Latvijas Republikā, arī tās lomu ārpolitikā. Darba būtiska vērtība, izmantojot mākslas zinātniekiem svešākos Ārlietu ministrijas arhīva un Saeimas bibliotēkas materiālus. Grāmata neviļus liek domāt par paralēlēm ar Latvijā pēdējos 25 gados notikušo.”

Ginta Gerharde-Upeniece ir mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja. Nozīmīgākie izstāžu projekti: Marka Rotko simtgades izstāde; Francijas-Latvijas festivāla “Pārsteidzošā Latvija” un “Francijas pavasaris 2007″ izstāžu koordinācija. Rīgas – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta “1914″ vadītāja.

Grāmatas mākslinieki – Ineta Berkmane, Jānis Murovskis.

Grāmatu var iegādāties apgāda „Neputns” galerijā Tērbatas ielā 49/51, labākajās Latvijas grāmatnīcās, kā arī interneta veikalā www.neputns.lv.