Valmieras vēsturiskajā Vecpuišu parka paviljonā būs jauna koncertzāle  (15)

Koncertzāles “Valmiera” atklāšana plānota maija sākumā, tad arī būs Atvērto durvju diena, stāsta tās direktore Linda Apine. Viņa uzsver – no jauna atdzimušajā vēsturiskajā namā padomāts gan par vizuālo noformējumu, gan funkcionalitāti, gan arī to, lai ēka būtu ērti pieejama arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un māmiņām ar maziem bērniem.

Lai gan jaunās kultūras pasākumu vietas funkcijas būs visai plašas – no semināru un korporatīvo pasākumu rīkošanas līdz dejām, teātra uzvedumiem un meistarklasēm, galvenais akcents likts tieši uz kvalitatīvas koncertzāles izveidi.

„Esam darījuši visu, lai šeit būtu brīnišķīga skaņa. Zāles akustisko projektu izstrādājis atzīts būvakustikas eksperts Andris Zabrauskis. Paveikto jau atzinīgi novērtējis Valmieras Mūzikas skolas direktors Aivars Cepītis. Kvalitatīvas mūzikas baudīšanai svarīga katra detaļa – pat tas, cik smagiem jābūt aizkariem, kādiem jābūt sienu un griestu parametriem, reljefam, jāizmanto īpaši akustiskie materiāli,” stāsta Linda Apine.

Pagaidām koncertzāles turpmāko programmu direktore neizpauž, tomēr saka, ka iestrādes jau esot un, tuvojoties atklāšanai, pamazam tiks izziņoti arī koncerti.

„Plānoti plaša spektra mākslas un kultūras pasākumi. Būs iespēja iestudēt izrādes. Balkoniņš koncertzālē neformāli jau nodēvēts par Džuljetas balkonu. Otrā stāva telpas piemērotas ģimeņu pasākumiem, privātiem banketiem, uzņēmumu semināriem, mācībām. Pirmajā stāvā iespējams rīkot korporatīvās balles. Tāpat var organizēt dažādas meistarklases, galda spēļu vakarus,” portālam "Valmieraszinas.lv" stāsta Apine.

Koncertzāle mājvietu atradusi vienā no vecākajām un skaistākajām Valmieras vēsturiskajām ēkām – Vecpuišu parka paviljonā pilsētas centrā. Tās pirmsākumi meklējami 1913. gadā, kas astoņi kungi, tostarp arī ārsts un kādreizējais pilsētas galva Georgs Apinis, īstenoja ideju – izveidot Valmierā visiem pieejamu parku.

Kungi, kuriem lielākā daļa tolaik bijuši vecpuiši, dāvināja pilsētai teritoriju ar nosacījumu, ka te vienmēr jābūt publiskam parkam. Neilgi pēc tam uzcēla paviljonu.

Iemaksājot 1000 rubļus katrs, publiskā parka iekārtošanai, dāvinājumā piedalījās arī Eduards Lācers, Kārlis Vītiņš, Jānis Velēns, Augusts Akmentiņš, Kārlis Eliass, Antons Meneks un Dāvis Gūbins.

Pēc parka atklāšanas, kas notika 1914. gada 14. un 15. jūnijā, laikraksts “Valmieras Ziņotājs” raksta: “Parka iekārtošana un apstādīšana jau izvesta. Ir celta prāva, glīta zāle un telpas bezalkohola bufetes un saimniecības vajadzībām ar verandu. Parka apstādījumi, zāles laukumi, glītais paviljons, kā arī ar garšu un prašanu bagātīgi iekārtotā bezalkohola bufete, lasāmais un spēļu galds atstāj vislabāko iespaidu. Sestdien, 14. jūnijā, notika jaunā pilsētas parka atklāšana. Mācītājs Ed. Pavasara kungs pēc nodziedātā “Lai Dievu visi lūdz” sirsnīgos, jaukos vārdos iesvētīja parku par prieka, miera un atpūtas vietu. Pilsētas galva B. Mušes kungs pēc valsts himnas nodziedāšanas pasludināja parku par atklātu.” (Laikraksts “Valmieras Ziņotājs”, 1914.gada 21.jūnijs, nr.25.)

Līdz 1966. gadam Vecpuišu parka paviljonā noritēja visa Valmieras sabiedriskā dzīve. Pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās pilsētas kultūras nams. Vēlāk vēsturiskajā namā atradusies bērnu sporta skola un sporta biedrība “Vārpa”, kā arī pionieru nams. Jaunās tūkstošgades sākumā Vecpuišu parka paviljons kļuva par privātīpašumu – tur bijusi gan kafejnīca, gan boulinga zāle. Kopš 2008. gada paviljons palicis tukšs. 2013. gada beigās Vecpuišu parka paviljonu iegādājās SIA “Norlat”.

„Esam centušies iespēju robežās palikt pie vēsturiskā ēkas veidola. Kāpņu margas, kas ved uz otro stāvu, ir izdevies saglabāt no pirmsākumiem, jumta tornītis ir atjaunots. Paskatoties vecās bildes, ēkas ārpuse gandrīz nav mainīta. Manuprāt, šeit ir jūtama vēsturiskā aura un arī astoņu kungu – parka dibinātāju – labvēlība,” pārliecināta Linda Apine.

Kā raksta "Valmieraszinas.lv", rekonstrukcijas darbu laikā nomainīts 2012. gadā ugunsgrēkā cietušais jumts un pārsegums starp pirmo un otro stāvu. Ir uzstādītas jaunas komunikācijas, kā arī ventilācijas un apkures sistēma. Lielajā zālē, kur savulaik atradās boulinga iekārtas, ir izbūvēta multifunkcionāla telpa aptuveni 200 vietām. Zālē ir stacionāra skatuve un telpas māksliniekiem. Pirmajā stāvā ir telpas restorānam, kas savienotas ar vasaras terasi. Otrajā stāvā izbūvētas vairākas mazākas zāles, ko varēs izmantot banketiem, semināriem un citiem lietišķiem vai svinīgiem pasākumiem.