Mākslas muzejs un Rīgas pils saņem balvas kā gada labākās būves  (1)

Grand Prix tiek piešķirta ārpus nominācijām unikālām ēkām vai būvēm, kuras būvniecības un arhitektūras kvalitātes ievērojami pārsniedz ikdienas labo praksi.

LNMM galvenās ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 10, Rīgā, rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta arhitekti ir Lietuvas arhitektu birojs "Processoffice", Vītauts Biekša (Vytautas Biekša) un "Andrius Skiezgelas Architecture". Restaurētā ēka jau izpelnījusies plašu sabiedrības interesi atvērto durvju dienās, kas notika decembrī pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā. Muzejs ar atjaunoto ekspozīciju tiks atvērts 2016. gada 4. maijā.

LNMM ēka ir pirmā mākslas muzeja celtne Baltijā un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Trīs gadu laikā – no 2013. līdz 2015. gadam – pilnībā atjaunots LNMM galvenās ēkas vēsturiskais apjoms, ievērojami paplašinātas telpas – izveidota apakšzemes piebūve un iegūtas jaunas izstāžu platības muzeja bēniņos. Tik vērienīga restaurācija, rekonstrukcija un modernizācija notikusi pirmo reizi ēkas 110 gadu vēsturē. Mērķtiecīga darba rezultātā muzejā ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai, radīta vide sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai atbilstoši 21. gadsimta muzeju prasībām.

Savukart, Rīgas pils rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2012. gadā un līdz 2015.gada decembrim tika atjaunota Rīgas pils Priekšpils, Austrumu piebūve un labiekārtots Pils dārzs. Darbs pie Rīgas pils atjaunošanas turpināsies līdz Latvijas Republikas simtgadei, kad ekspluatācijā tiks nodota rekonstruētā pils Kastelas daļa.

Atjaunotās Rīgas pils zāles atguvušas savu patieso vēsturisko spozmi, restaurēts katrs elements to vēsturiskajā veidolā – ikviens zīmējums, izcilnis un dekors, rekonstruējot to oriģinālo izskatu. Īpaši atzīmējams pieredzes bagātās itāļu restauratores Almas Ortolanas ieguldījums Anša Cīruļa griestu un sienu gleznojuma atjaunošanā Sūtņu zālē. Tāpat liels darbs veikts Baltajā zālē, kur pēc koka konstrukciju izbūves un atjaunošanas noslēgts darbs pie interjera detaļām. No jauna izveidoti un apzeltīti ģipša veidojumi. Restaurācijas darbnīcās no jauna izgatavotas dekoru kopijas. Savukārt Ģerboņu zālē speciālisti no jauna vienu pēc otra uz griestiem zīmējuši Latvijas novadu un pilsētu ģerboņus. Svētku zālē atjaunoti vēsturiskie griestu panno.

Šobrīd "Galerijas Centrs" Rīdzenes ielā aplūkojama Rīgas pils restaurācijai veltīta izstāde.

Valsts mēroga ēku un būvju konkursam "Latvijas Būvniecības gada balva 2015", kas norisinājās ar devīzi "Drošība un kultūras mantojuma saglabāšana nākotnei", kopumā tika pieteikti 95 objekti, aptverot visu Latviju, kā arī pieteikti izcili objekti no Lielbritānijas, Igaunijas un Lietuvas, kuru realizācijā iesaistījušies Latvijas uzņēmumi. Atbilstoši konkursa nolikumam, ēkai vai būvei bija jābūt nodotai ekspluatācijā no 2014. gada 1. oktobra līdz 2015. gada 31. decembrim.

Konkursam ir 10 nominācijas: "Restaurācija", "Rekonstrukcija", "Koka būve", "Inženierbūvju rekonstrukcija", "Jauna inženierbūve", "Publiskā ārtelpa", "Fasāžu renovācija", "Ražotne", "Jaunbūve – dzīvojamā ēka", "Jaunbūve – sabiedriska ēka". Visi konkursam pieteiktie objekti aplūkojami izstādē Līvu laukumā Rīgā līdz 31. martam.

Konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva" organizatori ir žurnāli "Latvijas Būvniecība" un "Latvijas Architektūra", sadarbojoties ar LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, LR Ekonomikas ministriju, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Rīgas domes Īpašuma departamentu, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, biedrību "Latvijas ceļu būvētājs", biedrību "Building Design and Construction Council", biedrību "Zaļās mājas", Latvijas Restauratoru biedrību, Latvijas Amatniecības kameru u.c.

Konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2015" misija ir popularizēt drošas, inovatīvas, augstvērtīgas un estētiski kvalitatīvas ēkas un būves, kas tapušas Latvijas Republikas teritorijā vai ārpus tās, ja par projekta realizāciju atbildīgi ir Latvijas pilsoņi – būvnieki, projektētāji, konstrukciju ražotāji utt. Konkursa organizēšanas mērķis ir paaugstināt būvniecības, projektēšanas un arhitektūras nozares prestižu sabiedrībā, popularizējot labas prakses pieredzi Latvijā un aiz tās robežām.