Foto: Āgenskalna līcis un Klīversala 20. gs. sākumā. www.zudusilatvija.lv, Jāņa Zepa kolekcija
Nevienā jaunāko laiku kartē neatradīsiet norādi, ka teritoriju starp Uzvaras bulvāri, Valguma, Akmeņu ielu un Daugavas kreisā krasta malu sauc par Klīversalu. Šodien Mazā Daugava (paralēli Daugavai savienoja Āgenskalna līci ar Bieķengrāvi) ir aizbērta un teritorija tiek dalīta starp Āgenskalna un Torņkalna apkaimēm ar centrālo punktu – jauno Latvijas Nacionālo bibliotēku vidū. Tomēr reiz tā bijusi atsevišķa un nozīmīga Rīgas daļa, ar savu īpašo nozīmi pilsētas sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē. Iebraucamās vietas, krogi, leģendārā Rīgas melnā balzāma pirmsākumi un, protams, Klīversalas tirgus, kas ik gadu notika laikā, kad Daugavā gāja ledus un Kurzemes zemniekiem nebija iespēja tikt pāri uz Rīgu, lai tirgotos.

Tomēr reiz tā bijusi atsevišķa un nozīmīga Rīgas daļa, ar savu īpašo nozīmi pilsētas sabiedriskajā un ekonomiskajā dzīvē. Iebraucamās vietas, krogi, leģendārā Rīgas melnā balzāma pirmsākumi un, protams, Klīversalas tirgus, kas ik gadu notika laikā, kad Daugavā gāja ledus un Kurzemes zemniekiem nebija iespēja tikt pāri uz Rīgu, lai tirgotos.

Ar šo stāstu sākam rakstu sēriju par portāla "Delfi" redakcijas tuvākajiem kaimiņiem – Klīversalu, aicinot iepazīt šo Rīgas apkaimi.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT