Šekspīra popularitāte 18. gadsimta beigās bija pieņēmusi neticamus apjomus, kas veicināja dažādu viltvāržu rašanos, kas uzdeva savus dzejojumus un lugas par dižā meistara "pazudušajiem" darbiem. "Tas bija laiks, kad Šekspīrs no ievērojama dzejnieka kļuva gandrīz par dievišķu personu, kad viņš kļuva par nacionālo lepnumu," saka izstādes kurators Gregorijs Bazvels. "Cilvēki zināja viņa darbus, taču tikpat kā neko - par viņa privāto dzīvi, un tas radīja ziņkārību."
Šekspīra "mistificēšanas" kampaņa, pēc kuratora teiktā, aizsākās 1794. gadā, kad darboties sāka viens no ražīgākajiem un ar izdomu apveltītākajiem Šekspīra darbu viltotājiem Viljams Airlends. Viņš izdomāja šo informācijas robu "aizpildīt" ar viltotām Šekspīra vēstulēm, turklāt Airlendam izdevās savu lugu "Vortigrens" uzdot par dižā meistara darbu, un to uzveda pat viens no vecākajiem Londonas teātriem, raksta izdevums "The Telegraph".
Izstādē "Šekspīrs desmit ainās" pirmoreiz tiks izstādīti viņa darbu viltojumi, kopumā vairāk kā 200 izdevumu un rokrakstu, no kuriem daļa nāk no privātām kolekcijām. Izstādi atklās Šekspīra nāves dienā - 15. aprīlī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
