Vairāk nekā 100 eksponātu Baltijas paviljonā Venēcijas arhitektūras biennālē  (1)

7. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika kopīgajai ekspozīcijai veltīta preses konference, kurā piedalījās deviņi ekspozīcijas kuratori (Kārlis Bērziņš, Jurga Daubaraite, Petras Išora, Ona Lozuraitite, Niklāvs Paegle, Dagnija Smilga, Johans Tali, Laila Zariņa, Jonas Žukauskas), kā arī visu Baltijas valstu kultūras ministri – Dace Melbārde, Šarūnas Birutis un Indreks Sārs.

Baltijas paviljona autori

Vienots Baltijas paviljons ir nevalstiska deviņu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas kuratoru iniciatīva, mainot tradicionālo Venēcijas arhitektūras biennāles uzstādījumu, kas paredz nacionālu valstu paviljonu veidošanu. Projekts ir uzvarējis trīs atsevišķos nacionālajos konkursos, pirmo reizi dodot iespēju Venēcijas arhitektūras un mākslas biennāles izstāžu vēsturē īstenot ideju par kopīgu Baltijas valstu ekspozīciju.

Kamēr pašas ekspozīcijas izskatu kuratori vēl patur noslēpumā līdz atklāšanai 27. maijā Venēcijā, klātesošie atklāja, ka tā būs vizionārs ieskats reģiona pārmaiņu procesos un cilvēku veidotajā vidē.
Kā uzsvēra visi kultūras ministri – Baltijas paviljons ir unikāla iniciatīva, kas nav radīta institucionāli, bet gan balstīta uz trīs godalgotām uzvarām. Tā sūta spēcīgu reģionālu vēstījumu par mūsu kopīgo telpu, ko vieno ne tikai vēsturiskas saites, bet arī nākotnes infrastruktūras ambīcijas. Tā dod fantastisku iespēju iztēloties, ko mūsu reģions var sasniegt, strādājot kopā.

Baltijas paviljona ekspozīcijas ideja: sadarbība

Baltijas ekspozīcija 15. Venēcijas Arhitektūras biennālē aplūko Baltijas reģionu kā vienotu ideju telpu, kurā arhitektūra sevi apliecina kā daudz plašāks disciplīnu kopums. Tā pēta reģionam nozīmīgu infrastruktūru, objektus un dabas resursus, kā arī to mijiedarbību ar Baltijā sastopamajām kultūras formām, lai meklētu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgās telpas nākotnes attīstības scenārijus.

Baltijas paviljons būs mēģinājums skatīties uz Baltijas valstu sadarbības iespējām attiecībā citai pret citu – būt spēcīgām un ietekmīgām, iniciējot projektus, kas nodrošina visa reģiona izaugsmi un attīstību Eiropas projekta sašķeltības kontekstā.

Ekspozīcijā tiks pretnostatīti Baltijai nozīmīgi pārrobežu infrastruktūras savienojumi kā „Rail Baltic” dzelzceļa projekts, kopīgās attiecības Baltijas jūrā un enerģijas tīkli, kas uztur blīvi apdzīvotas vietas. Pārmaiņas pilsētu un lauku ainavās tiks skatītas attiecībā pret neseno ģeopolitikas atgriešanos Eiropā. Zemes dzīļu resursi - Igaunijas fosforīta depozīts, Latvijas un Lietuvas ģeoloģiskās struktūras un iežu paraugi - tiks aplūkoti, lai labāk saprastu nozīmi Ignalinas atomreaktoram, Aidu degslānekļa piramīdām, dabasgāzes kuģim FSRU Independence, vai pat kultūras infrastruktūrai un speciālajām ekonomiskajām zonām.

“Baltijas ekspozīcija šogad meklē kopsakarības, izaicinājumus un uzdevumus reģiona nākotnes arhitektūrai. Arhitektūra nav tikai ēku čaulas. Tā ir mūsu spēja pielāgot vidi sev nepieciešamajām funkcijām. Sākot no pārrobežu infrastruktūras savienojumiem, Baltijas jūras un gaisatelpas līdz pat zemes dzīlēm, mēs organizējam savu dzīvi ar dažādiem telpiskiem paņēmieniem. Arhitektiem nav padziļinātu zināšanu katrā no šīm disciplīnām, taču viņi var palīdzēt saredzēt kopsakarības to starpā,” stāsta Niklāvs Paegle, viens no Baltijas paviljona kuratoriem.

Jānis Dripe, izstādes komisārs no Latvijas un Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts skaidro: “Baltijas ekspozīcija ir stāsts par sarežģīto paradigmas maiņu vēsturiskā un telpiskā kontekstā, par ceļu uz pilsonisku un informētu sabiedrību, par ģeogrāfiskām un politiskām izvēlēm 21. gadsimta ievadā – par institucionālo ietvaru un telpiskajām struktūrām kā sabiedrības vērtību orientieriem.”
Baltijas paviljonu papildinās īpaša publikācija “Baltijas Atlants”, kurā kartes atradīsies līdzās tekstiem, attēliem un citiem medijiem. Tajā tiks apkopotas vairāk nekā 30 vietēju un starptautisku autoru īsas esejas, kas veltītas cilvēku veidotajai videi Baltijā un plašākā reģionā. Esejas pētīs diapozonu, sākot no faktuālas analīzes “kas ir iespējams?” līdz “ko ir iespējams iztēloties?”: teorētiskām un spekulatīvām atbildēm mūsu reģiona nākotnei.

Venēcijas arhitektūras biennāle šogad notiks no 28. maija līdz 27. novembrim.