Kā izskatīsies jaunais Laikmetīgās mākslas muzejs? Arhitektu versijas  (107)

Muzeja ēka ar tai pieguļošo pilsētas dārzu plānota kā "New Hanza City" centrālais kvartāls, iezīmējot ieceri Skanstes apkaimei kļūt par Rīgas moderno centru. Izraudzītā vieta Ganību dambja un Hanzas ielas krustojumā ir vien pāris minūšu gājienā no Rīgas jūgendstila dzīvojamajiem kvartāliem.

Muzeju paredzēts atklāt 2021. gadā. Ieceres īstenošanai ir izveidots Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF). To nodibināja "ABLV Charitable Foundation" un Borisa un Ināras Teterevu fonds, kopīgi muzeja būvniecībai atvēlot 30 miljonu eiro un parakstot nodomu protokolu ar Kultūras ministriju par sadarbību muzeja izveidē un darbībā pēc atklāšanas.

Muzeja koncepcijā iezīmētā vīzija paredz to, ka arī muzeja ēkai jātop par izcilas arhitektūras paraugu un atpazīstamu pilsētas vizītkarti Rīgas viesiem. Ēkai jābūt būvētai ar tādiem vides ilgtspējības risinājumiem, kas spētu izpelnīties starptautisku interesi un novērtējumu.

2015. gadā LLMMF uzticēja Eiropā respektētam konkursu rīkotājam "Malcolm Reading Consultants" organizēt topošā muzeja ēkas metu konkursu ar uzaicinātu dalībnieku sastāvu. Piedalīties pirmajā konkursa kārtā tika aicināti divdesmit pieci pazīstami arhitektu biroji.

Septiņi starptautiskas nozīmes arhitektu biroji turpināja nākamo sāncensības posmu. Konkursa nosacījumos tiem tika izvirzīts uzdevums metus izstrādāt radošā partnerībā ar Latvijas arhitektiem.

LLMM metu konkursā ir divpakāpju vērtēšana. Konkursa žūrija iesniegtos darbus vērtēs, ņemot vērā Latvijas un ārvalstu ekspertu komisijas ziņojumu par piedāvāto projektu arhitektūras kvalitāti, atbilstību muzeja koncepcijai, iekļaušanos pilsētvidē, funkcionalitāti un izmaksām. LLMM metu konkursa žūriju veido Deivids Bikls (David Bickle) (žūrijas priekšsēdētājs), "Design, Exhibitions and FuturePlan" direktors no Viktorijas un Alberta muzeja Londonā; Džanni Botsfords (Gianni Botsford), "Gianni Botsford Architects" vadītājs; Renjē Degrāfs (Reinier de Graaf), "Office for Metropolitan Architecture" (OMA) partneris un AMO ("OMA's think-tank") vadītājs; Lūks Džerams (Luke Jerram), mākslinieks un "Luke Jerram Ltd" vadītājs; Ieva Valtere, SIA "Pillar Management" izpilddirektore; Elīna Vikmane, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle; Kultūras ministriju pārstāvēs Uldis Balodis, arhitekts un SIA Vizuālās modelēšanas studija līdzīpašnieks un Jānis Dripe, arhitekts un Kultūras ministrijas eksperts.

Konkursa rezultāts būs zināms līdz jūnija beigām. Visas septiņas arhitektu komandas saņems atlīdzību, savukārt viena no šīm komandām turpinās darbu pie turpmākās LLMM projekta izveides.

Piedāvājam iepazīties ar konkursa dalībniekiem un viņu iecerēm.

2009. gadā izveidotā arhitektu biroja "Adjaye Associates" dibinātājs Deivids Adžejs ir projektējis muzejus un ēkas visā pasaulē, tostarp vairākus projektus ASV – Denveras Laikmetīgās mākslas muzeju, Smitsona Nacionālo Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzeju Vašingtonā, Studio muzeju Ņujorkas Hārlemā, savukārt Londonā – Mariannas Gudmenas galeriju. Pērn Venēcijas mākslas biennāles rīkotāji viņam uzticēja īslaicīga muzeja ēkas vajadzībām pielāgot 16. gadsimta kuģu būvētavas apjomīgās noliktavas, kā arī izveidot īpašu performanču telpu. 2013. gadā "Adjaye Associates" saņēma Karaliskā britu arhitektu institūta (RIBA) starptautisko balvu par bibliotēkas projektu ASV (Francis Gregory Library) un britu arhitektūras gada balvu par panākumiem ASV tirgū.

LLMM metu konkursā Adjaye Associates Latvijas partneris ir arhitekta Jura Mitenberga dibinātais arhitektu birojs "AB3D". Arhitektu birojs arhitektūrā tiecas iedzīvināt emocijas, izmantojot vienkāršas formas – taisnstūris, taisnstūra paralēlskaldnis – vai to sakārtojuma sniegtās iespējas. Vairāki "AB3D" projekti saņēmuši augstus novērtējumus Latvijā un pasaulē – Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpuss 2015. gadā ieguvis Latvijas Arhitektūras gada balvu un "The Plan Award" atzinību izglītības ēku kategorijā. Savukārt arhitektu biroja projektētais dzīvojamās mājas komplekss Čiekurkrasti ieguvis godalgotu vietu starptautiskā arhitektūras konkursā "Architizer A+Awards".

Projekta apraksts: "Muzeja ēka sniegs laikmetīgās mākslas pieredzi, ko veido mākslas procesa un uztveres sintēze. Atbilstot plašam mākslas darbu spektram, ēka sevī iekļauj elastīga plānojuma telpu grupas, nodrošinot multicentrisku mākslas uztveres secību – no nelielām, klusinātas atmosfēras telpām līdz plašām vidēm, kas piemērotas liela mēroga instalācijām. Ēkas apjoms rezonē ar tradicionālo vietējo arhitektūru un līdzinās vienkāršai koka mājai, kas paaugstināta sabiedriskas būves statusā. Šis ēkas tēls rosina ideju par muzeju kā mājvietu mākslas kolekcijai, aicinot plašāku apmeklētāju loku piedalīties kultūras un sabiedriskās pieredzes apmaiņā. Jumta struktūra atsaucas uz raksturīgu reģionālo jumta ainavu tēlu. Katra atsevišķā slīpuma ģeometrija individuāli pielāgota, virzot dzidro ziemeļu gaismu iekštelpā un ar tās palīdzību akcentējot telpas organizāciju un daudzveidību."

Somijas arhitektu birojs "Lahdelma & Mahlamäki Architects" ir pazīstams pasaulē kā ilgtspējīgas arhitektūras projektu autors. Biroja projektētais Somijas dabas centrs Haltia pērn saņēma Eiropas Gada muzeja balvas īpašo atzinību par ilgtspējību. "Lahdelma & Mahlamäki Architects" radījis dizainu vairākiem muzejiem un mākslas centriem. Te jāmin vairākas institūciju ēkas Somijā – Tautas mākslas centrs Kaustinenā, Kotkas Jūrniecības muzejs un izstāžu centrs Vellamo, Somijas Meža muzejs un informācijas centrs Punkaharju –, kā arī Polijas Ebreju vēstures muzejs Varšavā. Muzejs Polijā ieguvis pirmo Somijas balvu arhitektūrā, Polijas Arhitektu asociācija to atzinusi par 2013. gada labāko ēku, un projekts 2015. gadā bija nominēts Eiropas Savienības balvai laikmetīgajā arhitektūrā – "Mies van der Rohe Award". Biroju Architects "Lahdelma & Mahlamäki" 1997. gadā dibināja Ilmari Lahdelma un Rainers Mahlameki.

"Lahdelma & Mahlamäki Architects" Latvijas partneris ir arhitektu Miķeļa Putrāma un Lindas Krūmiņas 2007. gadā izveidotais arhitektu birojs "MADE arhitekti". Arhitektu birojs guvis atzinību metu konkursos Latvijā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Slovēnijā. "MADE arhitekti" projekts tika izraudzīts par labāko metu konkursā par Latvijas paviljonu izstādē "Expo Milano 2015", Saldus Mūzikas un mākslas skolas projekts 2012. gadā ieguvis Latvijas Arhitektu savienības gada balvu, savukārt Jaunā Rīgas Teātra rekonstrukcijas metu konkursā "MADE arhitekti" kopdarba mets ar biroju "GAISS" ieguva otro vietu.

Projekta apraksts: ""Gemma" – jaunais laikmetīgās mākslas muzejs apvieno sevī divas mūsdienīga muzeja iezīmes: tas ir gan mākslas izpausmju ietvars, gan ēka ar unikālu identitāti.

Universāla, regulāra telpa nodrošina vidi, kas ir pielāgojama daudzveidīgām izstādēm un pasākumiem, savukārt ēkas centrālais vestibils un ātrijs veido nepieciešamo emocionālo pārdzīvojumu, kas nostiprina muzeja identitāti.

Kopš seniem laikiem Latvijā izteikta ir bijusi ciešā saikne ar dabu, kuras ietekme vērojama arī mūsdienu kultūrā un cilvēku dzīvesveidā. Muzeja identitātes pamatā ir sena gudrība par koku kā universālu materiālu ēku būvniecībā, tādējādi nodrošinot tradīcijas turpināšanu mūsdienās.

Muzejs pilsētas dārza malā ir atgādinājums par ēkas daudznozīmīgo vērtību – tas ir daudzfunkcionāls patvērums cilvēka sapņiem un vajadzībām. "

Arhitektu biroja "Caruso St John Architects" dibinātājiem Adamam Karuso un Pīteram St. Džonam ir 25 gadu kopīga darba pieredze, tostarp arī mākslas telpu projektēšanā. Lielākā daļa no tiem īstenoti Lielbritānijā – Valsolas Jaunā galerija, starptautiskais laikmetīgās mākslas centrs "Nottingham Contemporary", kā arī Demiena Hirsta personīgajai mākslas kolekcijai domātā "Newport Street Gallery" Londonā. Kopš 2007. gada "Caruso St John Architects" strādā pie "Tate Britain" muzeju ēkas rekonstrukcijas, kā arī ir izstrādājis tai piebūves projektu. Arhitektu birojs projektējis Gagosiana galerijas telpas Londonā, Parīzē, Romā un Honkongā. "Caruso St John Architects" projekti saņēmuši vairākas Karaliskā britu arhitektu institūta (RIBA) balvas.

Caruso St John Architects Latvijas partneris ir Arhitektu birojs "Jaunromāns un Ābele". Arhitektu biroja projekti novērtēti Latvijā un starptautiskos konkursos – Dzintaru koncertzāles pārbūves projekts šogad saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvu, Latvijas būvniecības gada balvu rekonstrukcijas nominācijā, otro vietu Latvijas Būvniecības gada balvas restaurācijas nominācijā un trešo vietu skatē Gada labākā būve Latvijā nominācijā Pārbūve. Arhitektu biroja projektētā Skārņu ielas ēka ieguvusi Latvijas Arhitektūras gada balvu 2015 un prēmiju Sestajā Minskas starptautiskajā biennālē jaunajiem arhitektiem.

Projekta apraksts: "Jaunā muzeja projekts veidots, radot īpašu vietu pilsētā, iedvesmojošu vidi, kur sastapties ar laikmetīgo mākslu. Piedāvājuma būtība sākas ar neierasti neskarto vidi "New Hanza City" centrā. Jaunais projekts kā pirmais Latvijā šāda veida tipoloģijā taps zemesgabalā, kas šobrīd ir kā balta lapa, pat plānotie ceļi vēl nav izbūvēti. Muzeja vīzija iecerēta tuvu ideālam par arkādisku ēku un dārzu kompozīciju, kas apvienos mākslu, ainavu un arhitektūru. Atrodoties muzejā, skatītājs reizē varēs vērot mākslas darbus galerijās un mākslas darbus apkārt esošajos dārzos – gluži kā stāvot liela parka vidū. Projekta risinājumus iedvesmoja Rīgas jūgendstila arhitektūras paraugi, kā arī pilsētas dinamiskais horizonts, kur zemās koka ēkas mijas ar majestātiskām celtnēm. Šis atvērtais, mūsdienīgais muzejs būs "New Hanza Cit"y zaļā centra kodols – rīdzinieku satikšanās vieta un pieturas punkts, kuram apkārt pakāpeniski veidosies jaunā pilsēta."

"Henning Larsen Architects" ir skandināvu izcelsmes starptautisks arhitektu birojs, kura darba pieredze veidojusies, strādājot pie nozīmīgu kultūras un izglītības celtņu, biroju ēku un dažādiem pilsētvides labiekārtošanas projektiem. Dānijā viņi projektējuši arheoloģijas un etnogrāfijas muzeju "Moesgaard" un mākslas muzeju "Ny Carlsberg Glytotek", Zviedrijā tapis Ūmeo Universitātes mākslas muzejs, bet Islandē – Harpa koncerthalle un konferenču centrs. Arhitektu birojs vairākkārt saņēmis Eiropas arhitektūras balvu "Civic Trust Award" un 2013. gadā par koncertzāles projektu Islandē ieguvis Eiropas Savienības balvu laikmetīgajā arhitektūrā – "Mies van der Rohe Award". No galvenā biroja Kopenhāgenā "Henning Larsen Architects" pārvalda sešas biroja filiāles cituviet – Saūda Arābijā, Honkongā, Fēru salās, Minhenē, Oslo un Stambulā.

"Henning Larsen Architects" Latvijas partneris muzeja metu konkursā ir 2006. gadā dibinātais projektēšanas birojs "MARK arhitekti". Arhitektu biroju ēkas projekts Piedrujas ielā, Rīgā, pērn ieguvis atzinību konkursā Gada balva Rīgas arhitektūrā. Sadarbībā ar Sudraba Arhitektūra un dizaina biroju H2E izstrādātais Rīgas pils Kastelas (Konventa) restaurācijas un rekonstrukcijas projekts 2014. gadā ieguvis augstāko novērtējumu. Tāpat "MARK arhitekti" projekts ieguvis pirmo vietu vairākos citos arhitektūras konkursos – Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra kompleksa izveide (sadarbībā ar Mailītis A.I.I.M., Dina Suhanova un Ints Menģelis), Sauleskalna Brīvdabas estrādes kompleksa rekonstrukcija Talsos, Talsu Radošās sētas – kultūras nama, mūzikas skolas, tālākizglītības centra izveide un citi.

Projekta apraksts: "Mākslas ceļš – laikmetīgās mākslas muzejs kā starptautisks kultūras objekts, kas veidots modernās mākslas eksponēšanai, uzglabāšanai un iedvesmojošu publisku pasākumu rīkošanai gan Latvijas iedzīvotājiem, gan viesiem. Šis muzejs piesaistīs apmeklētājus neatkarīgi no tā, vai tie būs zinātkāri jaunatklājēji, kas muzejā nonākuši pirmo reizi, vai pieredzējis mākslas eksperts.

Muzeja ēkas arhitektūra ir funkcionāls mūsdienu projektēšanas iespēju un paņēmienu rezultāts. Ēkas čaulas savītā forma atgādina nepiespiestu žestu, kas sniedzas pretī Rīgai, lai savienotos ar to. Savijot apjomu, tiek radītas divas dāsnu apjomu ieejas muzejā; viena paveras pret pilsētas centru, otra pret pilsētas dārzu. Abas ieejas ir savienotas ar centrālo foajē un ātriju – tie ir kā vārti, kur izkliedētā dienas gaisma vilina cilvēkus pretim muzeja centram, ekspozīciju telpām un citām muzeja publiskajām funkcijām paredzētajām telpām. Ēkas vijums sasniedz savu nobeigumu kalnainā jumta smailē, kas rada dinamisku, izgaismotu skulpturālu apjomu "New Hanza City" apkaimē un Rīgas pilsētas panorāmā."

"Neutelings Riedijk Architects" ir pieredze sarežģītu publisku ēku projektēšanā, kas gūta, strādājot pie muzeju, teātru, koncertzāļu un bibliotēku plānošanas. Arhitektu biroja portfolio ir MAS muzejs Antverpenē, vairāki nozīmīgi objekti Nīderlandē – Skaņas un attēla institūts Hilversumā, muzejs un bibliotēka Eemhuis Amersfortā un kultūras nams Rozet Ārnemā – un STUK mākslas centrs Beļģijā. Arhitektu biroja projekti vairākkārt nominēti Eiropas Savienības balvai laikmetīgajā arhitektūrā – "Mies van der Rohe Award". 2014. gadā viņu Ārnemas projekts ieguva Nīderlandes labākās ēkas balvu. "Neutelings Riedijk Architects" pirms 25 gadiem izveidoja Vilems Jans Nētelingss un Mihīls Rīdeiks.

"Neutelings Riedijk Architects" Latvijas partneris ir arhitektu birojs "Brigita Bula arhitekte". Arhitekte strādā rūpīgi un nelielā mērogā, veidojot dzīvojamo vidi, biroju, veikalu un kafejnīcu interjerus, kā arī izstāžu dizainu. Brigitas Bulas projektētā brīvdienu māja Lapiņas Kaltenē 2012. gadā saņēmusi Latvijas Arhitektūras gada balvu.

Projekta apraksts: "Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja tapšana sākas nekavējoties!

Kvartāls un muzeja ēka ir pašpietiekami visu laiku. Tuvākajā laikā tā ir bērzu birzs jaunaudze ar esošo preču stacijas ēku kā kultūras dzīves pionieri. 2021. gadā topošajā pilsētas parkā atradīsies brīvstāvošs muzejs. 2036. gadā NHC būs dzīvīgs un zaļš pilsētas kvartāls.

Muzeja ēka veidota kā publiska apjumta telpa parkā. Zem lielā jumta izvietota muzeja galeriju noslēpumainā melnā kaste. Tajā izvietotās atšķirīgas formas un mainīga apgaismojuma galerijas veidotas kā iespēju virkne dažādu formu, tipu un izmēru izstāžu rīkošanai – intriģējošs mākslas ceļojums apmeklētājiem.

Apmeklētājus muzejā aicina ātrijs, kas veidots kā pasāža no pilsētas uz parku un kā brīvdabas skatuve, kur norisinās Rīgas kultūras dzīves notikumi. Ātriju apvij kāpnes un pandusi, kas ved uz visām galvenajām muzeja telpām.

Iedvesma ēkas fasāžu materiāliem un formām smelta smalki bagātīgajā Latvijas dabas un Rīgas centra arhitektūras paletē. Baltās filigrānās betona un bronzas krāsas fasādes raksts atvasināts no bērza mizas smalkajām kārtām un jūgendstila fasāžu rotājumiem."