Ideju un principu komēta. Kaņepe par jauno festivālu Daugavgrīvas cietoksnī  (11)

Neparastais, pirmo reizi rīkotais festivāls, kas ilgst no šīs nedēļas ceturtdienas, 7. jūlija, līdz svētdienai, 10. jūlijam, radies ar domu sarīkot nekomerciālu pasākumu, bet nu kļuvis par galveno virzītājspēku Daugavgrīvas cietokšņa teritorijas attīstīšanai. "Šim cietoksnim ir reāls milzīgs tūrisma un radošo industriju pievilkšanas potenciāls. Festivāls ir veids, kādā to padarīt dzirdamu," sarunā ar portālu "Delfi" atklāj viens no "Komētas" rīkotājiem, Dāvis Kaņepe.

Cīnoties ar uzskatu, ka Daugavgrīva un Bolderāja ir "Rīgas nomaļākie nostūri" vai "degradētas vides", Kaņepe kopā arī radošu un aizrautīgu komandu jau vairākas nedēļas dodas uz Daugavgrīvas cietoksni, lai koptu tā apkaimi, iesaistītu brīvprātīgos un gatavotos koncertiem, kuros mūziķi no dažādām valstīm uzrunās klausītājus vienā no vēsturiski nozīmīgajām Rīgas būvēm. Daugavgrīvas cietokšņa vēsture sākusies 17. gadsimta pirmajā pusē, kad pie Daugavas grīvas būvēta jauna skanste, un turpmāko gadsimtu laikā cietoksnis piedzīvojis gan vairākas pārbūves, gan bijis dažādu valsts varu pakļautībā.

Vietējie iedzīvotāji par "komētu" gan cietoksni nesaucot, kā sākumā licies festivāla rīkotājiem. Izrādījies, ka blakus cietoksnim atrodas Komētas forts, savukārt pats Daugavgrīvas cietoksnis ir zvaigznes formā. "Šī zvaigzne ir uz zemes, tādēļ palikām pie šī nosaukuma – "Komēta" ir kaut kas, kas var ierasties uz zemes, un tas ir skaisti un ugunīgi," piebilst Dāvis.

"Komēta" gan nav pirmais festivāls, ko Kaņepe organizējis. "Pirmais kultūras pasākums, ko es savā mūžā rīkoju, bija "Rozā peldbaseins". Savā ziņā tā piecu gadu pieredze un tie festivāli, ko es rīkoju Nākotnē, ir devusi pamatu un tās bāzes zināšanas par to, kā tās lietas notiek un kā tās dara." Lai gan "Rozā peldbaseins" ir uzskatāms par "Komētas" aizmetni, šiem festivāliem tomēr ir daudz atšķirīga. "Ir pagājuši nu jau gandrīz deviņi gadi, un "Komēta" ir tomēr jauns formāts un ir daudz plašāks un pasaulīgāks festivāls par "Rozā peldbaseinu", kas bija lokāls pasākums ar Latvijas jaunajām grupām. Tagad tas jau ir ar pasaules uzlecošajām zvaigznēm."

Turklāt "Komēta" ir caurcaurēm nekomerciāls pasākums – tas Dāvim ir ļoti svarīgi. "Manuprāt ir ļoti būtiski apzināties, cik ļoti ar mums tiek manipulēts informācijas laukā. Cik daudz mēs pakļaujamies." Šāda mēroga nekomerciāls festivāls Latvijā agrāk nav bijis. "Nekomerciāls šai gadījumā nozīmē to, ka cilvēki iesaistās un apzinās, ka vēlas tikšanās vietu un svētkus, kuros ar viņiem nekādā veidā netiks veiktas informatīvas manipulācijas. Otrkārt, nekomerciāls festivāls no komerciāla atršķiras ar to, ka komerciāla festivāla galvenais motīvs ir peļņa. Līdz ar to auditorija kļūst par veidu, kādā sasniegt peļņu. Apmeklētāju skaits kļūst par veidu, kādā piesaistīt sponsorus. Nekomerciāls festivāls, savukārt, ir bāzēts uz brīvprātības principa. Tas ir cilvēku kopu un biedrību mērķis – nevis peļņa, bet ideja un principi."

Vēl jāpiemin, ka "Rozā peldbaseinam" un "Komētai" kopīgs tas, ka abiem nozīmīga ir to norises vieta, tie, kā stāsta Dāvis, ir "site specific". "To norises vieta nav izvēlēta, balstoties tajā, cik cilvēku šai vietā var uzņemt, bet šai gadījumā tas ir bijis pusgadu ilgs darbs ar birokrātiju, lai šādā vietā vispār pasākums varētu notikt."

Pēdējo mēnešu laikā cietoksnī notikušas vairākas talkas, piedaloties aptuveni 200 cilvēkiem. "Birokrātiski noteiktas prasības uzliek fakts, ka šī teritorija ir valsts kultūras piemineklis. Arī cilvēkiem, kuri festivālu apmeklēs, jāapzinās, ka tie ir vēsturiski mūri, to vietu nedrīkst bojāt. Mums šī vieta ir jāatstāj tīrāka nekā tā bija, kad mēs tajā iegājām. Un tas jau lielā mērā ir izdarīts – tas darbs, kas ieguldīts, ja mērītu komerciālās izmaksās, un visi šie 200 cilvēki, kas talkoja, saņemtu algu, tad ieguldījums sasniegtu 2000 tūkstošus. Bet tā visa ir mūsu iniciatīva, veids, kādā pavirzīt uz priekšu šo cietoksni – šo skaistumu," smaidot turipna Kaņepe.

Iespaidīgo darbu Dāvis un Kaņepes Kultūras centra (KKC) komanda nebūtu varējusi paveikt vien saviem spēkiem, tādēļ sākta sadarbība ar vienu no attiecīgā reģiona aktīvākajām kopienām – "Bolderājas grupu".

"Bolderājas grupa" ir viena no organizācijām, kas rūpīgi seko līdzi un iesaistās pilsētas attīstības plāna izstrādē, iestājas par tīru un sakoptu vidi, rīko kultūras un mākslas projektus, apkopo vēstures avotus par Bolderāju un bolderājiešiem, piemēram, fotogrāfijas un dokumentus, kā arī ir atbildīga par Bolderājas Tūrisma informācijas centra atvēršanu un citiem vietējā mēroga notikumiem.

Pagājušā gada oktobrī "Bolderājas grupa" un KKC rīkoja aktīvismam veltītu konferenci ar viesiem no Ukrainas, kas notika saistībā ar Laikmetīgās mākslas centra projektu "Hardija Lediņa gads". Būtiski, ka Hardijs Lediņš veicis vienas no Latvijas mākslas vēsturē pirmajām performancēm, rīkojot regulārus gājienus uz Bolderāju un aicinot citus doties līdzi. Pirmais Bolderājas gājiens notika 1980. gadā, kam sekojuši vairāki citi, un tie iemūžināti fotogrāfijās vai gleznojumos, savukārt 1987. gada un 2002. gada gājieni ir fiksēti video. Lai gan sākotnēji paši dalībnieki gājienus nav uztvēruši kā mākslas akcijas, Latvijas kultūras vēsturē tie ir kļuvuši par unikālu fenomenu akciju un performanču mākslā.

Protams, Lediņa rīkotajie gājieni nav vienīgie līdz šim notikušie kultūras pasākumi, kas cieši saistīti ar Bolderāju vai Daugavgrīvas cietoksni – 2001. gada septembrī ar Raiņa lugas "Spēlēju, dancoju" izrādi cietokšņa Pulvertornī sākās Starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus", uzvedumu veidojot Lietuvas teātrim "Miraklis" kopā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu.

Protams, viens no iemesliem, kādēļ festivālu nolemts rīkot cietoksnī, bijis praktisks apsvērums – sala esot ļoti pateicīgs formāts šāda pasākuma norisei, jo teritorija nav jāapjož ar daudzām sētā, tomēr galvenais iemesls, kā stāsta notikuma iniciators, ir fakts, ka "Daugavgrīvas cietoksnis skaitās otrs nozīmīgākais kultūras piemineklis Rīgā aiz Rīgas vecpilsētas. Mēs nevaram iedomāties, ka par cietoksni var aizmirst." Cietokšņa teritorija ir mazliet mazāka par Vecrīgu – aptuveni 22 hektāri, un šobrīd cietoksnis ir birokrātiski iesprūdis Privatizācijas aģentūras īpašumā.

"Viņu statūtos nav paredzēts uzturēt vai atjaunot kādas savā īpašumā esošas lietas, līdz ar to tas ir tāds birokrātisks triks – it kā atbildīga ir Privatizācijas aģentūra, bet pēc valsts likuma nav paredzētas tādas tiesības."

Tāpēc pašsaprotami, ka festivāla rīkotāji iestājas par šīs teritorijas atjaunotni. "Tas ir galvenais mērķis – caur sviedriem un asarām mēs gribam nokļūt līdz tam, ka tur notiek viens liels pasākums, jo festivāls kā formāts ir labākais uzmanības pievēršanas vieds. Kā mēs secinājām, vienkārši runāt nav jēgas, tas nedod iemeslu tur doties. Ļoti svarīgi ir cilvēkiem saprast, ka ir jāiesaistās. Nevar visu laiku čīkstēt, ka viss slikti un nekas nenotiek, bet, kad ir iespēja un veidi, kādos palīdzēt un atbalstīt, ļaut aktivitātei pazust.

Taču viens no galvenajiem nosacījumiem festivālam, kurš lūko piesaistīt cilvēku uzmanību, ir mūzika, un nav nejauši, ka "Komētā" spēlējošie mūziķi labi sasaucas ar rīkotāju mērķiem un domāšanu. "Fokuss, izvēloties mūziķus, bija uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku. Man šķiet, ka Tuvie Austrumi ir visstereotipizētākais un priekšstatiem bagātākais reģions šobrīd, spriežot pēc tā, kā to atspoguļo ziņās, un tas manuprāt cilvēku prātos izraisa bailes. Tādēļ gribējās strādāt tieši ar šī reģiona mūziķiem, lai cilvēki caur mūziku iepazīst un uzzina vairāk – ka nav tikai Eiropa un ASV, bet ir arī daudz citu valstu, un ka tur notiek kultūras dzīve un ka tā ir aktīva un kvalitatīva. Sanāk interesanti, gandrīz simboliski – Bolderāja savā ziņā ir stereotipu pilna, aizmirsta, "kaut kur nost", līdzīgi kā sabiedrības prātos – šis reģions," uzsver Kaņepe.

Taču Tuvo Austrumu mūziķi nav vienīgie, kas uzstāsies – virsuzdevums esot bijis dot iespēju dažu dienu laikā apceļot pasauli, esot vienā vietā. "Saprotams, ka latvietim, lai apceļotu visas šīs valstis, būtu vajadzīgs ilgs laiks un lieli izdevumi, bet mēs gribējām sniegt šādu iespēju 15 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra."

Līdzās mūziķiem no Latvijas uzstāsies arī mākslinieki no Sīrijas, Izraēlas, Bulgārijas, Ukrainas, Ganas, Mali, ASV un citām valstīm.

Tomēr, lai īstenotu savu misiju, festivāla radošā komanda piedāvās arī darbnīcas, lekcijas un iespēju izteikties ikvienam apmeklētājam. "Komētas akadēmijā" ar lasījumiem un diskusijām uzstāsies dažādi pētnieki un aktīvisti, lai klātesošos iesaistītu sarunā par mūsdienu sabiedrībā aktuālām tēmām. Akadēmiju atklās Jans Ritsema ar lekciju "Ditch the Ritch", ko var tulkot kā "Atbrīvojamies no "biezajiem"", kaut gan Dāvis Kaņepe to traktē kā "Atbrīvojamies no "biezā" sevī".

74 gadus vecais Ritsema ir Francijā izveidojis aptuveni 700 cilvēku lielu komūnu, kas tiecas radoši un kopīgi attīstīties. "Tā ir vieta, kas darbojas uz brīvprātības principa un uz cilvēku iesaistīšanos. Un tas arī ir veids, kādā manuprāt ir iespējama ilgtspējīga sabiedrība – tāda, kurā visi iesaistās un darbojas viens otra labā," pauž Dāvis.

Festivālā notiks arī urbānā laboratorija "Zvaigzne", kas piedāvās sešas meistarklases, kurās ar dažādām metodēm dalībnieki centīsies ģenerēt nākotnes vīzijas. "Laboratorijas mērķis ir sešu darbnīcu laikā izveidot ideju banku, lai mums ir jau kāds izejas punkts, ar ko mēs varētu doties pie augstāk stāvošām amatpersonām, pie politiķiem, lai jau reāli aktivizētu un aktualizētu šo cietoksņa attīstības nepieciešamību," sarunas noslēgumā pauž Kaņepe. Viņš gan atzīst, ka ķeroties klāt festivāla rīkošanai, atklājies, ka nelielai nevalstisko organizāciju kopienai nav pa spēkam sagādāt nepieciešamās investīcijas tik lielas teritorijas uzlabošanai, tomēr viņš tic, ka ka publiskais, privātais un nevalstiskais sektors kopā var veidot ilgtspējīgu sadarbību.

Svētdien, "Komētas" noslēdzošajā dienā, kad ieeja festivālā ir bez maksas, notiks koncerti un būs arī prezentācijas par paveikto un nākotnes plāniem, taču jau tagad zināms, ka "Komētu" plānots rīkot arī nākamgad un aiznākamgad, lai ar trīs festivāliem nokļūtu pie ļoti konkrētas vīzijas – gan ekonomiski, gan idejiski, gan konceptuāli – tam, kā turpmāk attīstīt Daugavgrīvas cietoksni.