Likteņdārza projekta īstenošanai pēc pagājušajā sestdienā notikušās Latvijas Televīzijas ziedojumu akcijas "Top Latvijas Likteņdārzs! saņemts viens no lielākajiem ziedojumiem – 60 000 eiro, ko SIA "Arhis Arhitekti" projektētajai daudzfunkcionālajai sabiedriskajai ēkai ziedojis kolekcionārs un kultūras mecenāts Gaidis Graudiņš, portālu "Delfi" informē Likteņdārza veidotāji.
Graudiņš dzimis 1926. gadā Cēsu apriņķa Rankas pagasta "Kalnapakalniešos". Otrā Pasaules kara laikā kā leģionārs aizvests uz Vāciju un nokļuvis gūstā Beļģijā. Kopš 1944. gada dzīvo Vācijā.
Ap 1958. gadu Gaidis Graudiņš sācis veidot savu vēsturisko liecību kolekciju par starpkaru Latviju, un 1980. gadā Vācijā, Detmoldā (Detmold), atvēris "Latviešu muzeju", kas darbojies līdz 1986. gadam. Kad telpas kolekcijas eksponēšanai kļuva par šauru, 1986. gadā Grēthemā (Grethem) izveidojis otru "Latviešu muzeju".
1989. gadā Gaidis Graudiņš savu Letonikas privātkolekciju – vairāk nekā 7000 dažādu priekšmetu – uzdāvinājis Latvijai. Tie saistīti ar Latviju starpkaru periodā, kā arī ar latviešu kultūras dzīves izpausmēm trimdā. Uz šīs kolekcijas bāzes ar Gaida Graudiņa atbalstu 1990. gada 27. jūnijā durvis vēris Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi".
Likteņdārzā Gaidis Graudiņš viesojies vairākkārt un izvēlējies atbalstīt Likteņdārza daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas tapšanu. Tās būvniecību plānots uzsākt šā gadā rudenī, izbūvējot ēkas pirmo posmu – ap 545 kvadrātmetru. Ēkā paredzētas divas konferenču zāles ar mērķi tās izmantot konferencēm, kamermūzikas koncertiem, izstādēm, pasākumiem, pieņemšanām, kāzu ceremonijām, radošajām darbnīcām u.c. Ēkā atradīsies arī kafejnīcas un restorāna telpas. Ēkas pirmā posma būvniecībai līdzekļus 110 000 eiro apmērā piešķīrusi Latvijas valsts.
Telpiski ēka veidota kā "kalns" jeb tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Jumts paredzēts kā staigājama platforma. Ēkas arhitekti ir Andris Kronbergs, Raimonds Saulītis, Anita Šnitko, Alvis Janelis, Jurģis Vizulis, arhitektu palīgi: Edijs Levins, Andis Alksniņš, Ēriks Miķelsons, Jekaterina Olonkina, Andris Dzenis, Kristaps Šulcs un Ansis Zītars no SIA "Arhis Arhitekti".
Ēkas inženiertehniskajos risinājumos paredzēts izmantot ekonomiskus, ekoloģiski draudzīgus un enerģiju taupošus risinājumus, piemēram, dabīgo vēdināšanu, zemes siltuma un biomasas izmantošanu apkurei, saules enerģijas izmantošanu ūdens sildīšanai, lietusūdens savākšanu u.c. Ēkas apdarē plānots izmantot vietējo materiālu – dolomītu.
Likteņdārzs top uz salas Daugavā, Koknesē pēc japāņu ainavu arhitekta Shunmyo Masuno projekta. Pirmie darbi dārzā sākti 2008. gadā. 2012. gadā uzsākta dārza centrālās daļas – amfiteātra – būvniecība. Likteņdārzu plānots pabeigt 2018. gadā, svinot Latvijas valsts pastāvēšanas 100. gadadienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
