"Dziesmusvētku estrādes projekta koncepcija ir balstīta tajā, ka šī ir kā latviešu tautas svētvieta," arhitekts Austris Mailītis.
"Kas tad ir šī svētvieta? Tā varētu būt daba, tāpēc arī Dziesmu svētku estrādes pamatā ir līdzības ar dabu. Estrādes tribīne ir kā kalns, kurā kāpt, un jumts ir kā sidraba birzs," skaidroja arhitekts.
Estrādē būs vairāk vietas gan dziedātājiem, gan koncertu klausītajiem, bet zem apmeklētāju sēdvietām atradīsies 5000 kvadrātmetru liela telpa tirdzniecībai, labierīcībām, utt.
Uz 2018. gada Dziesmu svētkiem un valsts simtgadi estrāde būs tikai daļēji pārbūvēta, tai būs pagaidu papildus tribīnes dziedātājiem un lielāka skatītāju ietilpība, tomēr pamatā vizuālais izskats paliks tāds pats. Papildus būves pēc simtgades Dziesmusvētkiem tiks demontētas, B posms jeb galējā estrādes pārbūve tiks pabeigta 2020. gadā, kad dziedātāju tribīnes iegūs jauno, kupolveidīgo veidolu.
Jau ziņots, ka estrādes būvprojekta izstrādi un būvniecību ir paredzēts veikt laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam, īstenojot to divos posmos. Pirmo posmu plānots īstenot līdz 2018. gada 7. jūnijam, laikā līdz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, bet otrā daļa īstenojama līdz 2020. gada 2. jūnijam, laikā līdz XII Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
