Melānijas Vanagas muzeja virtuālā ekspozīcija iekļūst 'Japan Prize 2016' finālā

2016. gada martā noslēdzās Melānijas Vanagas muzeja virtuālās ekspozīcijas "Esi pats!" izveide. Ekspozīcija, kas vēsta par Latvijas 20. gadsimta vēstures traģiskākajiem notikumiem – padomju okupāciju un deportācijām, pieejama ikvienam interesentam piecās valodās (latviešu, krievu, angļu, vācu, franču) tās virtuālajā mājvietā www.esipats.lv .Ekspozīcijas galvenā mērķauditorija ir bērni, pusaudži un jaunieši. Lai ekspozīciju popularizētu kā vērtīgu izglītības rīku Latvijas skolās, sadarbībā ar pedagogiem ekspozīcijai izveidota muzejpedagoģiskā pakete. Ekspozīciju līdz 2016. gada septembrim apmeklējuši 12 457 interesenti.

2016. gada 30. jūnijā ekspozīcija tika pieteikta Japānas Apraides korporācijas Starptautiskajai izglītojošo mediju balvai "Japan Prize 2016", kategorijā "Creative Frontier". Ekspozīcija veiksmīgi izturēja pirmo atlases kārtu un tās izveides iniciatore un autore Elīna Kalniņa, kas muzeja ekspozīciju veidoja kā pašnodarbināta kultūrvēsturiskā mantojuma interpretācijas speciāliste, piedalīsies konkursa noslēdzošajā kārtā, kas notiks 2016. gada 30. oktobrī Tokijā. Uz balvu "Creative Frontier" kategorijā ir seši pretendenti. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 2. novembrī Japānas Nacionālajā televīzijā. Finālista dalību konkursā apmaksā Japānas Apraides korporācija un finansiālu atbalstu sniedz arī Valsts Kultūrkapitāla fonds. Par visiem finālā iekļautajiem izglītojošo mediju projektiem konkursa, t.sk. ekspozīciju "Esi pats!", rīkotāji veidos dokumentālo filmu, kuru novembrī pārraidīs Japānas Nacionālajā televīzijā. Vairāk par balvu un šī gada pretendentiem var uzzināt balvas oficiālajā mājas lapā.

Melānijas Vanagas muzeja sasniegumu komentē Elīna Kalniņa: "Melānija Vanaga pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā pievērsās savas dzimtas, sava dzimtā novada vēstures pētniecībai. Viņa kļuva par rakstnieci, jo viņai rūpēja padomju ideoloģijas neizkropļotas vēstures saglabāšana."

"Melānija Vanaga uzskatīja, ka vēsture ir tīrības, brīvības un drošības izjūta. Rakstnieces pārliecība un dzīvesstāsts iedvesmoja izveidot ekspozīciju, kas piedāvā apmeklētājiem personīgus mūsu skarbās pagātnes stāstus. Prieks, ka mūsu veikums ir piesaistījis "Japan Prize" žūrijas uzmanību, un esam ieguvuši iespēju pārstāvēt starptautiskā, tradīcijām bagātā konkursā vienu no mazākajiem Latvijas muzejiem, Melānijas Vanagas muzeju, kā arī vēstīt par Latviju, latviešiem un mūsu vēsturi, par totalitārās padomju varas noziegumiem pret mūsu tautu."

Melānijas Vanagas muzejs pastāv kopš 2000. gada. To Amatas pagastā, rakstnieces pirmajā skolā "Dolēs", izveidojusi un joprojām vada Melānijas Vanagas atstātā mantojuma izpētes, saglabāšanas un popularizēšanas entuziaste Ingrīda Lāce. Viņa no muzeja dibināšanas līdz pat šim brīdim ir vienīgā muzeja darbiniece. Muzejā ir rakstnieces, viņas brāļa Vernera Šleija arī citu represēto personīgās lietas, un katrai no tām ir savs stāsts. Muzejs glabā 18 video intervijas ar Melānijas Vanagas autobiogrāfijas "Veļupes krastā" varoņiem. Melānija Vanaga rokrakstā sarakstījusi grāmatu sēriju "Mūži un mirkļi" un "Amatas grāmatas". Tajās ir daudz interesantas informācijas par vēstures notikumiem, novada ģeogrāfiju, cilvēkiem. Muzejā apskatāma viena no "Amatas grāmatām". "Mūži un mirkļi" pašas rakstnieces sagatavoti publicējamā versijā, kas 90. izdota septiņu grāmatu sērijā "Dvēseļu pulcēšana". Viss Melānijas Vanagas veikums sakņojas dziļā mīlestībā pret savu dzimto novadu.