Pirms 120 gadiem Rīgā norisinājās viens no vērienīgākajiem latviešu sarīkotajiem kultūras pasākumiem 19. gadsimtā – Latviešu etnogrāfiskā izstāde – ar nepārprotamu pieteikumu atrasties līdzās citām nācijām vēstures un valodas vērtības, nacionālās kultūras sasniegumu, saimniecisko centienu ziņā. Pieminot nozīmīgo pasākumu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) rīko virkni pasākumu, piedāvājot gan izstādi, gan grāmatu, gan zinātnisko konferenci.
25. un 26. oktobrī LNVM Brīvības bulvārī 32, Rīgā, notiks starptautiska zinātniska konference "Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120". Tās programma pieejama muzeja mājaslapā www.lnvm.lv.
26. oktobrī LNVM Brīvības bulvārī 32, Rīgā, atklās plašai auditorijai adresētu izstādi "Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde".
26. oktobrī LNVM Brīvības bulvārī 32, Rīgā, atvērs grāmatu "Latviešu etnogrāfiskā izstāde 1896", kas tapusi sadarbībā ar apgādu "Neputns".
Latviešu etnogrāfiskā izstāde 1896. gadā spilgti apliecināja pieaugošo nacionālo pašapziņu, rādīja kultūras mantojuma savdabību, latviešu versiju par vēsturi un sasniegumus dažādās laikmetīgās kultūras jomās.
Vietā starp tagadējo Kronvalda bulvāri un pilsētas kanālu, no K. Valdemāra līdz Miķeļa ielai, apmēram divus hektārus lielā laukumā uzbūvēja deviņus pagaidu paviljonus un seno ēku rekonstrukcijas, izveidoja apstādījumus, ierīkoja mauriņus, uzstādīja elektrisko apgaismojumu. Izstāde atspoguļoja plašu latviešu kultūrvēsturiskās dzīves panorāmu: astoņpadsmit nodaļās bija izstādīti vairāk nekā astoņi tūkstoši eksponātu no dažādām Latvijas vietām – tie kā dāvinājumi bija atsūtīti uz Rīgu. Varēja aplūkot un iepazīt latviešu apdzīvoto apgabalu etnogrāfiskās un vēsturiskās kartes, statistikas un antropoloģiskās ziņas par latviešiem, latviešu tradicionālo apģērbu un rotas lietas, liecības par latviešu valodu, izglītību, literatūru, mūziku, teātri un mākslu, priekšmetus, kas raksturoja latviešu saimniecisko darbību – lauksaimniecību, zvejniecību, biškopību, mājrūpniecību un kuģniecību.
Lai atgādinātu par šo izcilo Latvijas kultūras vēstures notikumu, LNVM izveidojis "izstādi par izstādi". Tās mērķis, pirmkārt, ir iepazīstināt un atgādināt par Latviešu etnogrāfiskās izstādes neparasto vērienu un tās galvenajiem satura akcentiem, kas atstājuši nozīmīgus nospiedumus Latvijas kultūras vēsturē.
Otrkārt, tā rāda 19. gadsimta nogales latviešu sabiedrības panorāmu – izstāde rīkotāji tolaik tiecās ne vien skaidrot latviešu etnogrāfiju un vēsturi, bet arī apliecināt latviešu sabiedrības sasniegumus, nacionālās kultūras tapšanu, biedrību rosību, saimnieciskās pārmaiņas. Treškārt, daudzas no 1896. gada izstādē atspoguļotajām vērtībām – tradicionālās kultūras mantojums, latviešu mākslas, mūzikas un literatūras sasniegumi 19. gadsimtā, dziesmu svētku tradīcija un citas – atspoguļo Latvijas sabiedrībai joprojām nozīmīgas vērtības, kurām 20. un 21. gadsimtā klāt nākušas arī citas. Šodienas izstādes veidotāji arī uzdod jautājumu, kāda būtu mūsdienu versija par latvieti un cik lielā mērā tā atbilstu 1896. gadā radītajai versijai.
Līdzās bagātīgam priekšmetu klāstam un mūsdienīgam interaktīvajam saturam būs aplūkojams arī 1896. gada izstādes makets. To, tāpat kā etnogrāfisko priekšmetu atdarinājumus, kurus varēs lietot jaunākā muzeja apmeklētāju paaudze, veidojuši Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi savu pasniedzēju vadībā.
Izstāde būs apskatāma LNVM izstāžu zālē Brīvības bulvārī 32, Rīgā, līdz 2017. gada 17. septembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
