Izdota grāmata '1896. Latviešu etnogrāfiskā izstāde'

Grāmatas pirmajā daļā publicēti LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītājas Sanitas Stinkules, LNVM Arheoloģijas departamenta vadītāja Jāņa Cigļa un LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītāja Toma Ķikuta raksti par izstādes mērķiem, tās sagatavošanu un norisi, Viskrievijas X arheoloģijas kongresu, kura ietvaros notika izstāde, kā arī par izstādes vietu laikmeta kontekstā.

Savukārt otrās daļas pamatā ir 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes katalogs "Katalogs Latviešu etnogrāfiskai izstādei pa X arheoloģiskā kongresa laiku Rīgā, 1896. g. Sastādījis V. Plutte. Rīgā, 1896. g. 111 lpp.", kas pilnā apjomā publicēts gan mūsdienu rakstībā, gan reprodukcijā. Kataloga teksts papildināts ar paskaidrojumiem un to priekšmetu fotogrāfijām, kas bijuši 1896. gada izstādes eksponāti. 1896. gada izstādes katalogu varam uzskatīt par pirmo latviešu vēstures grāmatu un latviešu laikmetīgo sasniegumu apkopojumu, tajā sniegts īss eksponātu un katras izstādes nodaļas apraksts un līdz ar to arī pamatinformācija par latviešu apdzīvoto teritoriju, vēsturi, valodu, literatūru, izglītību, mūziku, mākslu, teātri, tradīcijām un saimniecisko dzīvi. Mūsdienās Latviešu etnogrāfiskās izstādes katalogs ir bibliogrāfisks retums.

"Lai runātu par tautu, jābūt cilvēku kopai ar savu teritoriju, savu pašnosaukumu un valodu, tikai sev raksturīgiem kultūras elementiem un pagātnes atmiņām, savas vienotības apziņu. Vairākas no minētajām pazīmēm, kas raksturo latviešu tautu (teritorija, valoda, kultūra), ir formējušās viduslaikos un agro jauno laiku sākumposmā. Turpretim pašapziņa, latviešiem sevi apzinoties par tautu, ir vēlāka parādība. Tieši 19. gadsimtā sociālekonomisko procesu un iekšpolitisko notikumu ietekmē noslēdzās ceļš uz latviešu tautu un aizsākās nācijas veidošanās. Viens no spilgtākiem mūs interesējošā procesa notikumiem bija Latviešu etnogrāfiskās izstādes sagatavošana un norise," izdevuma priekšvārdā raksta LNVM direktors Arnis Radiņš.