Māksla dot. Deviņi izcili kultūras mecenātisma paraugi Latvijas jauno laiku vēsturē  (12)

Protams, ir jāveido un jākopj nacionālās izglītības, atmiņas un kultūras institūcijas, un tas tiek darīts. Bet gan šo institūciju tapšanā, gan to darbībā, gan, un tas varbūt ir vissvarīgākais, visas sabiedrības iekļaušanā, bez valstiskiem sapratnes žestiem vienlīdz nozīmīga ir un būs privātā iniciatīva.

Atskatoties uz patriotisma mēnesi un sagaidot Ziemassvētku laiku, atskatāmies uz deviņām spilgtiem kultūras atbalsta stāstiem Latvijas 20. un 21. gadsimta vēsturē.

Kopš 1935. gada pašā Rīgas centrā Latvijas brīvību simboliski apliecina Kārļa Zāles veidotais Brīvības piemineklis, viens no pārliecinošākajiem tautas valstiskuma apziņas mākslinieciskajiem apliecinājumiem visas Eiropas monumentālajā mākslā. Laikā no 1927. gada, kad tika dibināta Brīvības pieminekļa celšanas komiteja, līdz pieminekļa atklāšanai Latvijas tauta šim brīvības simbolam saziedoja vairāk nekā vienu miljonu latu. Tiem laikiem tā bija patiešām milzīga summa.

Kad pēc 1905. gada revolūcijas kokrūpnieks un filantrops Augusts Dombrovskis ķērās pie soda ekspedīcijas nodedzinātā atturības biedrības "Ziemeļblāzma" nama jaunbūves, dzima doma par plašāka kultūras konteksta izveidi. Tēlnieks Gustavs Šķilters ieteica būvēt jaunrades namu un uzaicināt uz to Dainu tēvu Krišjāni Baronu. Jau 1908. gadā nams bija gatavs, tajā apmetās gleznotāji, rakstnieki, citi kultūras darbinieki. Līdz Pirmajam pasaules karam Burtnieku namā dažādos laikos dzīvoja un strādāja Krišjānis Barons, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Skalbe, Jānis Poruks, Kārlis Štrāls, Gustavs Šķilters, Teodors Zaļkalns un daudzi citi. Jaunrades nama atmosfēra sekmēja salīdzinoši jaunās latviešu profesionālās mākslinieciskās kultūras bagātināšanos, patstāvīgas valodas izveidošanos.

Pils arī turpmāk kalpojusi kā daudzveidīgu kultūras norišu, svētku un pasākumu vieta un kļuva par vienu no ievērojamākajiem kultūras un izglītības centriem ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Padomju varas gados "Ziemeļblāzma" turpināja savu darbību kā kultūras un interešu izglītības centrs.

Vērienīga "Ziemeļblāzmas" pils un parka restaurācija tika uzsākta 2011. un pabeigta 2013. gadā. Tagad labiekārtotais parks un pils telpas dažādiem pasākumiem un kultūras norisēm ir pieejamas ikvienam.

Augusts Dombrovskis miris 1927. gada 13. novembrī, apglabāts "Ziemeļblāzmas" dārzā.

Pazīstamais advokāts Andris Grūtups daudz darījis Latvijas sakrālās mākslas mantojuma glabāšanā. Ievērojamas summas viņš ziedojis Dobeles luterāņu baznīcas un Rīgās vecās Ģertrūdes baznīcas fasādes restaurācijai, vecajai Ģertrūdes baznīcai dāvinājis unikālu svečturi. Nozīmīgs ir Grūtupa atbalsts Dobeles pilsdrupu konservācijai. Tāpat mecenāts atbalstīja Rīgas Latviešu biedrību, apmaksājot tur esošās Ēlerta Treilona vitrāžas "Sajāja bramaņi augstajā kalnā" (1938.) restaurāciju.

Samērā plašu rezonansi sabiedrībā ieguva latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa ziedojums Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam – 200 000 eiro.

Tas ir lielākais ziedojums muzeja vēsturē, paredzēts muzeja filiāles "Dauderi" tālākai attīstībai. Piebildīsim, ka "Dauderu" krājumu veido tā paša Graudiņa muzejam dāvinātā, visu mūžu vāktā Latvijas kultūrai un vēsturei veltīto artefaktu kolekcija.

Tāpat apjomīgu summu – 60 000 eiro – Gaidis Graudiņš šā gada pavasarī ziedoja topošajam Likteņdārzam Daugavas krastā, daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas būvniecībai.

Gaidis Graudiņš dzimis 1926. gadā Cēsu apriņķa Rankas pagasta "Kalnapakalniešos". Otrā Pasaules kara laikā kā leģionārs aizvests uz Vāciju un nokļuvis gūstā Beļģijā. Kopš 1944. gada dzīvo Vācijā.

Visiem zināms ir Vītolu fonda ieguldījums Latvijas jauniešu izglītībā, strādājot pie izvērstām stipendiju programmām. Jāatceras tomēr, ka tā dibinātāji Marta un Vilis Vītoli bija nu jau plašu rezonansi guvušā Latvijas Likteņdārza projekta iniciatori un aizsācēji. Unikālās tautas atmiņu un kontemplācijas vietas izveidei 2005. gadā Vītoli no personiskajiem līdzekļiem ziedoja gandrīz 650 000 eiro.

Vilis Vītols (1934) ir latviešu būvuzņēmējs, mecenāts un sabiedriskais darbinieks. 1944. gadā kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās. Mūža lielāko daļu pavadījis Venecuēlā, bet uz patstāvīgu dzīvi Latvijā atgriezies 1999. gadā. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

Fondu 2006. gadā dibināja ABLV Bank akcionāri Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Kopš tā dibināšanas fondam rūp laikmetīgā māksla. Visi zina par miljonu latu, ko ABLV Bank atvēlējuši topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas izveidei, savukārt mazāk zināms, ka fonds administrē šī atbalsta izlietojumu – sniedz praktisku atbalstu mākslinieciskās padomes darba organizācijā un kolekcijas jaunieguvumu iepirkumos.

2015. gadā ar ABLV Charitable Foundation līdzdalību notika Latvijas mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša ekspozīcija "Armpit" Venēcijas biennālē.

Fonda darbība ietver arī atbalstu izglītības programmām laikmetīgās mākslas izstādēs, notikumos un pētniecībā, kā arī rūpes par bērnu un jauniešu labklājību un drošas pilsētvides attīstību. Fonda pastāvēšanas desmit gados dažādu projektu atbalstam izlietoti vairāk nekā trīs miljoni eiro. ABLV Charitable Foundation kopā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu ir līdzdibinātāji 2014. gadā izveidotajai iniciatīvai par privātiem līdzekļiem izveidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Muzeju, par kura arhitektonisko veidolu konkursa kārtībā izraudzīts britu arhitektu biroja Adjaye Associates un viņu Latvijas partnera AB3D mets, paredzēts atklāt 2021. gadā.

Fonda darbība ir plaši sazarota. Sākot ar iemīļotu teātra izrāžu televīzijas translācijām programmā "Teātris.zip", Latvijas Radio teātri beidzot ar laikmetīgās mākslas objektu izvietošanu pilsētvidē un Rundāles pils restaurācijas pabeigšanas programmu. Nacionālās kultūras starptautiskajai pašapziņai būtiska ir Borisa un Ināras Teterevu fonda gadskārtējā mākslas programma TÊTE-À-TÊTE. Arī Borisa un Ināras Teterevu fonds ir līdzdalīgs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja tapšanā. Fondu 2010. gadā dibinājuši mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.

Uzņēmēju Jāni Zuzānu galvenokārt pazīstam kā nozīmīgākās balvas Latvijas vizuālajā mākslā – "Purvīša balvas" – iniciatoru un mecenātu. Tomēr viņa devums ar to neaprobežojas. Zuzāns ir piedalījies topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas valsts daļas iegādē, viņam piederošais Mūkusalas mākslas salons kļuvis par Latvijas aktuālās mākslas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Tur lietpratīgi rīkotās izstādes ir ar plašu sabiedrisku rezonansi.

Uzņēmēja Ulda Pīlēna holdings UPB ir izveidojis mākslas galeriju. Reizi divos mēnešos savas ekspozīcijas te iekārto Latvijā pazīstami mākslinieki. UPB uzņēmums sācis veidot savu mākslas kolekciju, kas regulāri tiek papildināta ar darbiem no izstādēm. Kolekcijas veidošana aizsākās ar pirmo izstādi, kurā savas skulptūras akmenī rādīja tēlnieks Ojārs Feldbergs. Tad sekoja gan Liepājas, gan Rīgas mākslinieku personālizstādes. UPB sadarbojoties ar Liepājas simfonisko orķestri izdevis vairākus mūzikas albumus. Ar UPB atbalstu Liepājā aizsākta un katru gadu pavasarī turpinās džeza mūzikas tradīcija "Aile Jazz", kurā piedalās populāri ārvalstu un Latvijas džeza mākslinieki.