Preses balles bija Rīgas 20. gadsimta 20.–30. gadu sabiedriskās dzīves kulminācija. Svinīgā pasākuma tradīcija aizsākās 1922. gadā un turpinājās katru gadu februārī līdz 1939. gadam. Pirmā balle notikusi par godu Latvijas preses simtgadei, svinot faktu, ka 1822. gadā tika izdota pirmā avīze latviešu valodā – "Latviešu avīzes", 1822–1915. Balles norisinājās Virsnieku namā (ēka vairs nav saglabājusies, bet atradās aptuveni Kongresu nama teritorijā), un tās apmeklēja prezidenti, ministri, sūtņi, direktori, fabrikanti, rakstnieki, mākslinieki, žurnālisti u.c. Zāles dekorēja atzīti un pazīstami gleznotāji, starp kuriem minami arī Rīgas mākslinieku grupas dalībnieki Romans Suta, Ludolfs Liberts, Niklāvs Strunke, Konrads Ubāns, Valdemārs Tone.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā apskatāmajā izstādē uzsvars likts uz 1927. gada Preses balli, jo tajā dekoratora pienākumus uzņēmās Romans Suta (1896–1944). Mākslinieks kā telpu noformētājs darbojies jau iepriekš, turklāt bija zināms, ka no viņa var sagaidīt daudz ko neparedzamu. Tas viss ļāva Sutu uzlūkot kā ideālu kandidātu lielas balles dekorēšanai. Izstādē eksponētas lielformāta izdrukas ar fotogrāfijām, kurās iespējams novērtēt Sutas radošo un moderno piegājienu balles telpu izskaistināšanai. Šajā kontekstā jāpiemin, ka autora darbs tā laika presē tika raksturots kā "istabu pārvēršana neredzētās brīnumtelpās". Taču tagad muzeja jaunās ekspozīcijas sienas gandrīz pārvērtīsies par 1927. gada Preses balles sienām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
