2016. gads kultūrā – ietekmīgākās jubilejas un jubilāri  (3)

Vai maz ir iespējams precīzi saskaitīt, cik koncertu, veltījumu, iestudējumu, dziesmu un citu notikumu šogad bija veltīts Latvijas populārās mūzikas patriarham un lieliskajam pianistam Raimondam Paulam!

Viņa jubileja 11. janvārī iesāka šo gadu, līdzi sev nesot Maestro melodijas līdz pat decembrim un noteikti vēl ilgāk. Fundamentāla vērtība, kas paliks gan mūziķiem, gan vēstures pētniekiem, gan vienkārši interesentiem, ir jaunā Raimonda Paula mājaslapa, kur atvērts līdz šim pilnīgākais Maestro darbu katalogs tīmeklī. Informāciju vākusi un apkopojusi muzikoloģe Daiga Mazvērsīte.

Īpašu godu šogad Raimonds Pauls saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā. Lai gan balva par mūža ieguldījumu viņam tika pasniegta jau 2000. gadā, jubilejas reizē tika iedibināts īpašs veltījums – "Dimanta mikrofons" – par lielo devumu mūzikas attīstībā.

Viens no emocionāli spilgtākajiem un vēsturiski nozīmīgākajiem jubilejas gada mirkļiem bija Raimonda Paula, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un pasaulslavenā diriģenta Marisa Jansona tikšanās uz vienas skatuves 16. septembrī, abiem maestro un orķestrim kopīgi radot vienu no šā gada saviļņojošākajiem muzikālajiem pārdzīvojumiem.

Tāpat atmiņā paliks Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa cēlais žests, Raimonda Paula jubilejas koncertā Maestro kundzei Lanai pasniegtie ziedi, atskaņotājā skanēs jaunas melodiju interpretācijas talantīgā ģitārista Mārča Auziņa izpildījumā vai Valsts akadēmiskā kora "Latvija" albums "Rozes vārds", bet kā dzirkstele uzplaiksnīs jauneklīgais Ralfa Eilanda un Latvijas Radio bigbenda priekšnesums "Cits Pauls" festivālā "Positivus" un koncertzālē "Palladium".

Pēc Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada svinību stafete 2015. gada nogalē tika nodota Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM), kas bija gleznotāja Jaņa Rozentāla 150. jubilejas programmas iniciators. Gada laikā tika svinēts ar vērienu, atklājot Rozentāla daiļrades nozīmi un daudzpusību. Viens no centrālajiem notikumiem bija apjomīga retrospektīvas izstādes atklāšana LNMM, jubilejas gada laikā tapa televīzijas filma ar vairākiem mūsdienu māksliniekiem Rozentāla lomā, tika izdota Latvijas Bankas kolekcijas monēta ar slaveno gleznu "Princese un pērtiķis", radīta jauna mūzika un iestudētas izrādes.

Svinību rīkošanā iesaistījās arī Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas studenti – topošie mākslinieki, kuri radīja svinību gada logotipu, tāpat gleznotāja jubilejas gadu svinēja viņa dzimtajā Saldū, bet UNESCO galvenajā mītnē Parīzē atklāja Rozentālam veltītu informatīvu izstādi.

Kino jomā 2016. gads noteikti aizritēja Jāņa Streiča zīmē, atceroties viņa veikumu un novēlot savā radošajā darbībā neapstāties. Latviešu kino meistara filmas varēja skatīties gan uz lielajiem ekrāniem, gan televīzijā, bet par īstu atklājumu kļuva no aizmirstības izglābtā un atjaunotā filma "Svešās kaislības", ar kuras seansu tika atklāts Nacionālais filmu konkurss "Lielais Kristaps". Savukārt pats meistars saņēma balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kino. Svinīgo mirkli īpaši emocionālu padarīja tas, ka režisoru sveica vēl viens šā gada jubilārs – komponists Raimonds Pauls, kurš atskaņoja nelielu popūriju ar paša rakstītām melodijām no Streiča filmām.

Par nākamajām paaudzēm paliekošu vērtību parūpējās kino kritiķe Daira Āboliņa, sarakstot grāmatu par Jāņa Streiča filmām.

Par jubilejas gada kulmināciju kļuva Jāņa Streiča dzimšanas dienas svinības Rēzeknē, kuras, kā viņš pats teica, gribējis padarīt par svētkiem visai savai dzimtajai Latgalei. Īsti sirsnīgā un latgaliskā garā uz skatuves kāpa gan Streiča filmu aktieri, gan viņa meita, aktrise Viktorija Streiča, gan citi viesi no visas Latvijas.

Vēl viena zīmīga jubileja, kas noteikti atstāja paliekošu iespaidu uz 2016. gada kultūras norisēm, ir komponista Pētera Vaska 70. gadskārta. Katrs sevi cienošs akadēmiskās mūzikas kolektīvs savā repertuārā iekļāva kādu no komponista skaņdarbiem, bet Pētera Vaska pieskāriens bija jūtams daudzu mūzikas festivālu un koncertu programmās.

Pats skaņradis savu dzimšanas dienu, 16. aprīli, aizvadīja Rīgas Domā, kur izskanēja skaņdarba "Da pacem, Domine" pasaules pirmatskaņojums, Latvijas Radio kora, "Sinfonietta Rīga", vijolnieka Sanda Šteinberga, diriģentu Sigvarda Kļavas un Normunda Šnē lasījumā.

Par savu jaundarbu "Da pacem, Domine" Vasks sacīja: "Par lūgšanu vienmēr esmu domājis kā par liela, garīga spēka koncentrēšanu. Ja cilvēks sevi tā mobilizē, viņa sauciens nepaliek bez atbildes. Man lūgšana vienmēr ir aktīva, nevis pasīva. Šodien, kad komponēju "Da pacem, Domine", tajā klātesošs ir izmisuma pilns sauciens par šo laiku un rītdienu. Šī ir lūgšana par mūsu trako pasauli. Ko citu var darīt šai neizprotamajā laikā, kā vien cerēt, ka cilvēkos tā vairos ticību, mīlestību un iekšēju spēku".

2016. gada jubilāru pulkā ir arī dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks, kurš 80. dzimšanas dienu svinēja 5. septembrī. Viņam par godu tika rīkotas vairākas izstādes, bet Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Skujenieka daiļradei veltīta zinātniskā konference.

Īsi pirms jubilejas sarunā ar portālu "Delfi" Knuts Skujenieks teica: "Es esmu latvietis un man ir Latvija. Man ir vienalga, vai Ostlande, vai Padomju Latvija, vienalga, tā bija mana zeme. Es esmu latvietis un es dzīvoju Latvijā, un es gribu nomirt Latvijā. Man ir pašam sava zeme. Un tagad es esmu viņu dabūjis atpakaļ. Man tas ir vissvarīgākais. Tas, ka ir, kā Andrejs Pumpurs rakstīja, "ļurbu valsts", tas ir izsmiekls, ka nav VID priekšnieka, bet spriež par viņa algu. Varbūt, ja es būtu iesaistīts politikā, es runātu nopietnāk, bet šobrīd man nāk smiekli, jo vai tad pārējā pasaule to neredz? Padomājiet, uz kurieni ved ārzemju viesus? Uz Okupācijas muzeju! Īstā vieta, kur vest! Labi, viņi izteiks līdzjūtību, bet lieta tāda, ka tas, kurš tev izsaka līdzjūtību, tevi nekad necienīs."