Savukārt Latvijas Nacionālajam kultūras centram tika pasniegta mape ar deju apriņķu virsvadītāju un kolektīvu parakstiem, kas atbalsta uzveduma "Māras zeme" ieceri.
Kā paziņojumā medijiem uzsvēra ministre, viņa dzirdējusi, kā virsvadītāji izsaka atbalstu radošajai komandai un aicināja uzticēties "Māras zemes" veidotājiem. "Jā, bija radošas diskusijas, bija pārdomas, bet problēmas nav nepārvaramas. Jebkurā lielā uzvedumā, kurā piedalās 15 000 cilvēku, var būt ar atšķirīgi viedokļi un redzējumi, tas ir normāli, taču tas nav radījis nepārvaramas grūtības," pauda Melbārde.
"Cilvēki ir enerģijas pilni, gatavi turpinās darbu, deju nozarē krīzes nav," uzsvēra ministre. Tāpat viņa teica, ka ministrijā nav saņemta dejotāju parakstīta vēstule, kas aicina mainīt deju svētku uzveduma koncepciju, kā tas iepriekš bija aicināts sociālajos tīklos.
"Radošā grupa ir spējīga izveidot lieliskus deju svētkus, kā tas ir bijis iepriekš ar citiem viņu projektiem. Aicinu uzticēties radošajai grupai," rezumēja ministre.
Atbalstu Purviņam un Ērglim izteica arī visu 29 deju apriņķu virsvadītāji, paužot uzticību viņu iecerei.
"Bijām neizpratnē, kā tapusi šāda vēstule, ja mūsu deju apriņķos visi saka, ka dejotāji un vadītāji lieluzveduma ieceri izprot. Dejotāji ir priecīgi par šādu iespēju – piedalīties īpašā uzvedumā, nevis deju savirknējumā. Īpaši lauku kolektīvu dalībnieki, kuriem līdz šim tāda iespēja nav bijusi. Diskusijas par repertuāru un ieceri, protams, ir, bet tās nav nepārvaramas. Lūgums ļauts strādāt māksliniekiem, nelauzt spārnus un ļaut sarīkot svētkus," sacīja Cēsu deju apriņķa virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne.
Savu atbalstu preses brīfingā pauda arī pieredzējušais deju kolektīva "Dancis" vadītājs un Rīgas un Jelgavas apriņķu virsvadītājs Rolands Juraševskis.
"Ir daudz kolektīvu un daudz viedokļu, kas ir ļoti labi. Ir vērtējumi un piezīmes. Paldies, ka vadītāji bija gatavi tik īsā laikā sniegt savu vērtējumu šai programmai, ko gatavo ļoti profesionāla komanda ar interesantām iecerēm. Es biju viens no tiem, kurš drusku šaubījās. Es tādu uzvedumu neuzņemtos taisīt, bet mums ir jāuzticas. Esmu gatavs iet talkā, palīdzēt un skaidrot. Manuprāt, vajadzēja savā starpa lielāku uzstājību un kontaktēšanos, vairāk savstarpējo sarunu. Ir gan pozitīvas, gan negatīvas sajūtas bet tik un tā ir atbalsts radošajai grupai. Esmu pārliecināts, ka svētki izdosies."
"Gribu akcentē trīs lietas – pirmkārt, ar pārliecību ziņojam, ka "Māras zemes" repertuārs atbilst simtgades iecerei un deju svētu tradīcijai, otrkārt – esam saņēmuši atbalstu savam darbam un turpināsim realizēt ieceres, treškārt – vairāk komentārus par risinājumiem un sagatavošanās procesa virzību sniegsim pēc mākslinieciskās padomes sēdes 2. februārī," lakonisks sarunā ar medijiem bija horeogrāfs Jānis Purviņš, viens no uzveduma "Māras zeme" ieceres autoriem.
Atgādinām, ka pagājušajā nedēļā ar plašām diskusijās gan par 2018. gada deju svētku tērpiem, kas tiktu šūti no Ķīnā ražota apdrukāta auduma, gan radošo koncepciju un horeogrāfiju aizsākas plaša diskusija. Bijušas deju svētku virsvadītājs Donāts Doniks aicināja vākt dejotāju parakstus un lūgt mainīt deju svētku lielkoncerta radošo ieceri, vairāk akcentēt tautiskās dejas "zelta fondu", bet uzvedumu "Māras zeme" pārcelt uz citu vietu.
Kā 24. janvāra rītā LTV raidījumā "Rīta panorāma" paziņoja LNKC pārstāve, dejas eksperte Maruta Alpa, uzveduma veidotāji ir atteikušies no stilizētajiem arheoloģiskajiem tautastērpiem uzvedumā un šis jautājums "vairs nav dienas kārtībā".
Atgādinām, ka XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Nākamie Dziesmu un deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
