Ceturtdien LNKC aizvadīta Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sēde, kurā skatīti jautājumi par nākamo svētku pasākumu plānu, aizsākta diskusija par māksliniecisko kolektīvu skašu vērtēšanas sistēmu, kā arī sniegta informācija par deju nozares aktualitātēm. Sēdē piedalījušies arī XVI Deju svētku deju lieluzveduma "Māras zeme" radošā grupa - mākslinieciskie vadītāji Jānis Purviņš, Jānis Ērglis un režisors Elmārs Seņkovs.
Mākslinieciskās padomes priekšsēdis Romāns Vanags atzinis, ka padomā izskatīti jautājumi, kas saistībā ar uzveduma "Māras zeme" veidošanu radījuši plašas diskusijas sabiedrībā. Daudzie izskanējušie priekšlikumi tiekot ņemti vērā, un tie palīdzētu paspilgtināt uzvedumu no dažādiem aspektiem, nemainot kopējo māksliniecisko koncepciju. "Deju lieluzveduma mākslinieciskā grupa ir stabila, profesionāla un pārliecinoša, un Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā padome izsaka atbalstu turpmākajam darbam," tā Vanags.
Par turpmāko deju lieluzveduma "Māras zeme" sagatavošanu Jānis Purviņš pastāstījis, ka darbs pie koncepta un libreta noritējis jau gandrīz divus gadus un aktīvi turpinās arī tagad kopmēģinājumos un semināros. Tajos stāsts tiekot vests pie pašiem dejotājiem. "Latvijas valsts simtgades deju lieluzvedums būs īpašs, citādāks, taču tas pilnībā atbilst Deju svētku tradīcijai. Ik reizi darba procesā parādās veiksmes un uzlabojamās lietas, un arī šī uzveduma sagatavošanas procesā tiek veikti labojumi," stāstījis Purviņš. Viņš uzsvēris, ka "Māras zemes" repertuāra projekts tikšot precizēts līdz oktobrim, taču šobrīd to veido 20 autoru 28 dejas, no kurām 43% jeb 12 dejas ir jau iepriekš radītas un dejotas. Īpaši šim uzvedumam dejas jaunradījuši Agris Daņiļevičs, Gunta Skuja, Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Taiga Ludborža un Ilmārs Dreļs.
Purviņš arī uzsver, ka par godu šim notikumam atjaunota Alfrēda Spuras "Manai dzimtenei" – deja, kas savulaik aizliegta un zudusi no Deju svētku repertuāra.
Vēl Purviņš padomi informējis, ka Deju kolektīvu skates nolikumā tiks veiktas izmaiņas, kas ļaus dejotājiem jau pavasara skatēs pašiem izvēlēties divas dejas. Savukārt nākamajā sagatavošanas posmā katram deju kolektīvam būs iespējams brīvi izvēlēties repertuāru savas grupas ietvaros. Patlaban iesaistītās puses risina arī tērpu jautājumu – uzveduma pirmajai daļai izmantojot tērpu detaļas no jau pieejamā kolektīvu resursos, bet papildu nepieciešamās lietas tikšot gādātas svētku budžeta ietvaros. Pārējās trīs uzveduma daļas tiks dejotas novadu jeb etnogrāfiskajos tautastērpos.
Tāpat turpinās darbs pie uzveduma muzikālā materiāla - jau tapušās mūzikas demo versijas tiks bagātinātas, to novērtējumam piesaistīs profesionālus mūzikas ekspertus, atklājis Purviņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!