Latgaliešu kultūras gada balvu par mūža ieguldījumu saņems Anta un Vitolds Milaševiči  (2)

Svētdien, 26. februārī, Latgales vēstniecībā "Gors" notiks Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2016" svinīgā ceremonija, kurā tiks godināts 2016. gada veikums latgaliešu kultūrā 18 nominācijās. Nominācijas "Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā" godu šogad saņems diriģenti un skolotāji Antoņina un Vitolds Milaševici, kuru radošais mūžs ir nozīmīgs ieguldījums Latgales un Latvijas kultūrā. Bez abu izcilo personību devuma un viņu audzēkņu sasniegumiem nav iedomājama Latgales pēdējā gadsimta koru kultūras aina. Diriģenti allaž veicinājuši un popularizējuši latgaliešu tautasdziesmas skanējumu, iekļaušanu koru mūzikas repertuārā un rosinājuši komponistus veidot latgaliešu dziesmu apdares.

Antoņina un Vitolds Milaševiči ir latgalieši. Antoņinas (Keišas, biežāk sauktas Antas) dzimtā puse ir Baltinava. Vitolda dzimtā puse ir Aglona. Vitolds un Anta satikās Rēzeknes mūzikas vidusskolā un kopš tā laika gan ģimenes rūpes, gan radošie darbi tika dalīti uz pusēm. Divas radošas personības, diriģenti apgalvo, ka nekad nav izjutuši greizsirdību pret otra darbu vai panākumiem. Tieši otrādi, visu mūžu viņi viens otram ir bijuši lielākais atbalsts – gan radošajā, gan arī ģimenes dzīvē, kurā tikko nosvinējuši zelta kāzu jubileju.

Antoņina Milaševiča (1938) 1956. gadā iestājusies Rēzeknes mūzikas vidusskolā Kora diriģēšanu absolvējusi pie Antoņinas Mežinskas. Pēc mūzikas vidusskolas sākusi studēt Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā Imanta Kokara klasē. Tā kā Anta Rīgā mācījās neklātienē, tad pēc mūzikas vidusskolas beigšanas uzsākusi darba gaitas Rēzeknē. Kopš 1960. gada strādājusi par diriģēšanas pedagoģi Rēzeknes mūzikas vidusskolā, izskolojusi jaunu latgaliešu diriģentu paaudzi, vadījusi diriģentu mācību kori. Mācību laikā un vēlākos gados dziedājusi vairākos koros un ansambļos – sieviešu vokālajā kvartetā "Latgale", TK "Ezerzeme", Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas korī. Vairākus gadu desmitus bijusi Rēzeknes koru diriģente. No 1966. līdz 1981. gadam – sieviešu TK "Ieviņa" otrā diriģente; No 1972. līdz 1982. gadam kopā ar dzīvesbiedru Vitoldu Milaševiču jauktā kora "Saskaņa" diriģente; vadījusi Briežciema sieviešu vokālo ansambli. Kā koru diriģente un dziedātāja piedalījusies visos XIII–XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos (1960-1990), Latgales novada dziesmu svētkos un koru festivālos, bijusi zonālo dziesmu svētku virsdiriģente Rēzeknē, Balvos, Ludzā.

Vitolds Milaševičs (1942) 1960. gadā iestājies Rēzeknes Mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļā, kur pedagoga Ulda Baloža vadībā apguvis diriģēšanu. Veselības un finansiālā stāvokļa dēļ nav sanācis studēt Latvijas Valsts konservatorijā, bet atnācis no armijas, sācis strādāt, sākotnēji 5. vidusskolā, pēc tam pakāpeniski arī Bērnu mūzikas skolā par solfedžo skolotāju, papildus 10 gadus darbojies kā bērnu kora skolotājs, līdz radusies ideja par zēnu kora dibināšanu. 1976. gadā izveidojis zēnu kora klasi, kuru vadījis līdz 1993. gadam. Vitolda bijušie audzēkņi – Ēriks Čudars, Gunārs Igaunis, Anda Lipska, Tatjana Davidovska, Rita Pavloviča un citi – kļuvuši par prasmīgiem un talantīgiem mūzikas pedagogiem un diriģentiem. Sadarbībā ar diriģenti Rotu Salmiņu 1988. gadā izveidojis jauniešu kori "Ezerzeme". Turpmāk šā kora vadīšanu nodevis saviem bijušajiem skolniekiem Čudaram un Lipskai. Kopā ar dzīvesbiedri Antoņinu Milaševiču 1981. gadā sācis Rēzeknes Piena konservu kombināta jauktā kora "Saskaņa" vadīšanu. No 1985. gada bijis Rēzeknes rajona skolotāju kora "Rāzna", no 1992. gada jaunizveidotā Rēzeknes Skolotāju institūta sieviešu kora diriģents. No 1992. līdz 1995. gadam vadījis Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles jauniešu kori. No 1971. līdz 1993. gadam seši Milaševiča vadītie kori piedalījušies visos Vispārējos latviešu un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkos. Bijis Rēzeknes rajona un Rēzeknes pilsētas koru virsdiriģents. Savas pedagoģiskās darbības laikā veicis nozīmīgus sasniegumus bērnu koru kultūras līmeņa celšanā.

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 26. februārī pulksten 16.00 Latgales vēstniecības "Gors" Lielajā zālē. Uz ceremoniju mīļi gaidīti nominanti, vērtēšanas komisija, mediju pārstāvji un ikviens latgaliešu kultūras interesents. Svinīgo ceremoniju ar muzikāliem priekšnesumiem kuplinās grupas "Dabasu Durovys", "Piparmētra", "Sovvaļnīks", projekts "Jezups i Muosys", folkloras kopa "Upīte", tradicionālās mūzikas grupa "Tautumeitas", solistu apvienība "Jubilāri", dziesminieks Kārlis Kazāks, vīru koris "Graidi", postfolkloras grupa "Rikši", Guntra Kuzmina, dziesminiece Laura Bicāne.