Mežaparka Lielās estrādes teritorijai noteikts nacionālo interešu objekta statuss  (1)

Īpašā statusa piešķiršana nepieciešamības gadījumā paātrinās Mežaparka Lielās estrādes būvniecības procesus, kas ļaus savlaicīgi sagatavot nepieciešamo infrastruktūru XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei, portālam "Delfi" pavēstīja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Inga Bika.

Jau kopš 1955. gada Estrāde ir bijusi Dziesmu un deju svētku koncertu un mēģinājumu norises vieta un ir faktiski neaizstājama svētku norisē, Dziesmu un deju svētku dalībnieki to dēvē par tradīcijas svētvietu. Koncerti, kas Dziesmu un deju svētku laikā notiek Estrādē, no sabiedrības puses ir īpaši pieprasīti. Estrāde būvēta 1955. gadā un laika gaitā tā ir kļuvusi par nacionālās kultūras vērtības un par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu atzītās Dziesmu un deju svētku tradīcijas spilgtāko notikumu norises vietu. Tādējādi, ņemot vērā savu funkciju, Estrāde ir uzskatāma par nozīmīgu nacionālās kultūras objektu visas valsts mērogā.

Dziesmu un deju svētku likums nosaka, ka Svētku laikā kopmēģinājumu un koncertu norises vietas nodrošina valsts, un tie notiek Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, tās teritorijā un citās šiem pasākumiem piemērotās vietās.

Nacionālo interešu objekti ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai. Šāda statusa noteikšanu Estrādes teritorijai ir ierosinājusi Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atbalstījusi Dziesmu un deju svētku padome, kā arī Rīgas dome.