Raktera dzeja, Vatsona kino un citi mākslīgā intelekta radītie mākslas darbi  (17)

Arī Latvijā nesen uzņemta jauna spēlfilma, kurā attēlots mākslīgais intelekts, turklāt – atbilstoši zinātnes attīstības prognozēm tuvākajās desmitgadēs. Tā ir režisora Staņislava Tokalova spēlfilma "Tas, ko viņi neredz", kas pirmizrādi piedzīvos 22. martā pulksten 18.30 kinoteātrī "Kino Citadele", bet Latvijas kinoteātros būs skatāma no 24. marta.

Tomēr, kā atzīst latviešu matemātiķis, datoru zinātnes speciālists un Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis, reālas mākslīgi modelētas apziņas atklāšana tuvākajā laikā ir mazticama. "Manuprāt esam ļoti tālu," telefonsarunā ar portālu "Delfi" sacīja Ambainis. "Tas, ko dators spēj, ir risināt skaidri definētus uzdevumus, piemēram, skaitļot, tulkot vai atpazīt runu."

Profesors uzsver, ka mākslīgā apziņa joprojām eksistē tikai cilvēku iztēlē. "Nekā līdzīga apziņai tur vēl nav. Neredzu, ka tas notiktu tuvākajā nāktonē." Tomēr mūsdienās darbs gan pie mākslīgā intelekta attīstīšanas turpinās gan dažādos pētniecības centros, gan radošo nozaru pārstāvju fantāzijās.

Lai arī patiesi apzinātus robotus un datorus cilvēki varot negaidīt, ir interesanti vērot, kā mūsdienās esošie tehnoloģiju sasniegumi spēj apziņu simulēt jeb "tēlot". Vairāki zinātnieki uzsvēruši, ka ikvienas apziņas būtiska daļa ir radošums, un līdzās cilvēku radītai mākslai par apzinātiem robotiem pastāv arī cilvēku radīto robotu māksla jeb "radošuma simulācija". Jau kopš pagājušā gadsimta vidus izveidotas vairākas programmas, kas spēj saražot gan literārus, gan muzikālus, gan arī vizuālus darbus.

Gaidot filmas "Tas, ko viņi neredz" pirmizrādi, piedāvājam uzzināt par dažādiem mākslas darbiem, ko radījuši datori vai datorprogrammas, kas mūsdienās šķiet tuvu tam, ko mēdz dēvēt par "mākslīgo intelektu".

Mūsdienās internetā atrodami neskaitāmi "dzejas ģeneratori", "atskaņu salicēji" un tā dēvētie "čatboti" (no angļu valodas – "Chatbot" jeb "Chatterbot"), kas uz cilvēku uzdotiem jautājumiem atbild ar šķietami loģisku atbildi. Nereti arī jaunākās operētājsistēmas viedtālruņiem nāk komplektā ar "virtuālejiem asistentiem", no kuriem populārākais, šķiet, ir "Apple" radītais Siri.

Datori, kas ģenerē tekstu vai pat prozu ir vairāki, taču īpaši izceļams ir 1984. gadā radītais Rakters (Racter) – mākslīgā intelekta simulators, ko sarakstījuši programmētāji Viljams Čeimberlins un Tomass Eters. Rakters, kura vārds ir saīsinājums no angļu valodas "raconteur" (stāstnieks, joku stāstītājs), ir pirmais dators, kas sarakstījis un izdevis grāmatu.

Rakters gan veidots vairāk izklaides nolūkos, nevis ar ieceri attīstīt valodas apstrādes tehnoloģijas. Tomēr iegūtais rezulāts nu kļuvis par mākslīgā intelekta vēstures klasiku. Grāmata "The Policeman's Beard is Half Constructed: Computer Prose and Poetry" ("Policista bārda ir pa pusei konstruēta. Datoru proza un dzeja") iznāca 1984. gadā, un visu grāmatas tekstu, neskaitot ievadu, sacerējis Rakters.

"Datori strādā ar datiem. Tie radīti, lai sekunžu vai mikrosekunžu laikā panāktu to, kas cilvēkiem prasītu gadus vai gadsimtus. Tās ir ierīces, ko mēs izmantojam, lai izdarītu konkrētus darbus," grāmatas ievadā raksta Čeimberlins. "Paturot to prātā, rodas jautājums – kāpēc radīt datoru, kas bez apstājas perfektā angļu valodā runās par neko? Kāpēc to iekārtot tā, lai nevienam no mums nebūtu iepriekš zināms, ko tas sacīs? Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka šādi ieprogrammēts dators spēj producēt fascinējošu, smieklīgu un pat estētiski baudāmu saturu."

Liela daļa Raktera dzejoļu šķiet nesaprotami, iespējams, pat absurdi, taču, pateicoties viņa spējai radīt gramatiski pareizus saliktus teikumus, grāmatā atrodamas arī vairākas teju aizkustinošas vārsmas – "More than iron/ More than lead/ More than gold I need electricity/ I need it more than I need lamb or pork or lettuce or cucumber/ I need it for my dreams" ("Vairāk par dzelzi/ Vairāk par svinu/ Vēl vairāk par zeltu man vajag elektrību/ Man to vajag vairāk par jēru vai cūkgaļu vai kāpostu vai gurķi/ Man to vajag lai es sapņotu").

Datoru nozīme mūsdienu vizuālajā mākslā ir nepārvērtējama. Gandrīz ikviens, kurš strādā ar dizainu, strādā ar datorprogrammām.

Attēlu apstrādes programmas ir ārkārtīgi izplatītas, taču mūsdienās ir izstrādāti arī daudzējādi vizualizācijas rīki, kas spēj gan apstrādāt lielu datu apjomu, gan parādīt datus interesantos un negaidītos veidos. Vēl ir programmas, kurās, ievadot attiecīgus algoritmus, iespējams radīt bezgalīgu attēlu, trīsdimensionālu reljefu vai krāsu salikumu plūsmu.

Tomēr viena no vizuāli pārsteidzošākajām un radošākajām bilžu radīšanas metodēm ir uzņēmuma "Google" pētnieku izveidotā "DeepDream" ("Dziļais sapnis"). 2015. gada jūnijā "Google" publiskoja rakstu par jaunākajiem pavērsieniem attēlu atpazīšanas un klasificēšanas tehnoloģijās. "Google" pētnieki, tāpat kā liela daļa mākslīgā intelekat entuziastu, strādā ar mākslīgajiem neironu tīkliem (Artificial neural networks) – skaitļošanas modeli, kas daļēji tiecas atdarināt cilvēka smadzeņu darbību.

Līdzās atklājumiem par mākslīgajiem neironu tīkliem "Google" plašākai publikai piedāvāja arī vairākus savādus, skaistus un reizēm – biedējošus attēlus, kas radīti ar "DeepDream".

"DeepDream" darbības pamatprincips balstās attēlu atpazīšanas tehnoloģijā. Sākotnēji programmā tiek ievadīts attēls, bet pēc tam neironu tīkls attēlā mēklē atpazīstamas formas. Atpazītās formas tiek izceltas, kas, savukārt, liek "DeepDream" tās atpazīt vēlreiz.

"Rodas atgriezeniskā saite – ja, teiksim, mākonis mazliet izskatās pēc putna, tīkls to padarīs vēl līdzīgāku putnam," 2015. gadā rakstīja "Google". "Tas ļaus tīklam vēl pārliecinošāk ieraudzīt bildē putnu, un cikls notiks vēlreiz un vēlreiz, kamēr no nekā parādīsies ārkārtīgi datalizēts putns."

Izsakoties tēlaini, pētnieki rakstījuši, ka šādā veidā iespējams gūt "padziļinātu izpratni par to, kā sapņo datori".

Vēlāk "Google" padarīja "DeepDream" kodu pieejamu interneta lietotājiem, ļaujot programmētājiem no visas pasaules to izmantot, radot gan jaunus mākslas darbus, gan psihedeliskus video.

Datori melodijas radījuši jau no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, tāpat arī mūsdienās internetā iespējams atrast vairākus "dziesmu ģeneratorus".

Jau minētajai "Google" kompānijai nesen laists klajā eksperimentāls "mākslīgais pianists", kas šķietami improvizatoriskā manierē "atbild" cilvēka nospēlētajam.

Lielā daļa tā dēvēto mūzikas-botu darbojas, analizējot milzum lielu daudzumu esošas mūzikas – gan atzītu komponistu, gan mūslaiku popdziesmu autoru veikumus. Datoru zinātnes profesionālis, komponists un rakstnieks Deivids Koups (David Cope), kurš 1981. gadā sāka eksperimentus ar mākslīgo intelektu un muzikalitāti, uzskata, ka katrā "muzikālā darbā atrodamas instrukcijas jaunu un citādu darbu radīšanai".

Koups ir radījis mūzikas emulatoru EMMY, kas spējīgs radīt virkni mūzikas, kas līdzīga esošu mākslinieku skaņdarbiem. Piemēram, 2012. gadā viņš publiskoja EMMY jaunāko darbu – korāli Baha stilā.

Tāpat plašu ievērību izpelnījies uzņēmuma "Sony" pētnieku darbs pie "mākslīgā saprāta radītas popdziesmas", kas izdota pērn. Jāatzīst gan, ka šai, tāpat kā citām "Sony" darbinieku izdotajām dziesmām, vārdus rakstījis un pēcapstrādi veicis cilvēks.

"Sony" dziesmu radījis, izmantojot "Flow Machines" tehnoloģiju, kas analizē tūkstošiem vienību lielu mūzikas datubāzi, vācot informāciju par izplatītākajiem melodiju veidošanas principiem. Programma komponē melodijas, savukārt cilvēks-komponists tās pārvērš pilnvērtīgā dziesmā, izvēloties vēlamo žanru vai stilu. Dziesmas "Daddy's Car" gadījumā izvēlēts programmai radīt popdziesmu "The Beatles" stilā.

Jau minēts, ka datorus iespējams izmantot teksta ģenerēšanai, taču ir arī mākslinieki, kas pievērsušies programmēšanai, lai izstrādātu filmu sižetus.

Īpaši jāizceļ 2016. gadā tapusī īsfilma "Sunspring", kuras scenārija autors ir programma Bendžamins (Benjamin).

Filmu autors Oskars Šārps (Oscar Sharp) sadarbībā ar Rosu Gudvinu (Ross Goodwin) radīja ierīci, ko sākotnēji nodēvēja par Džetsonu (Jetson). Tad viņi Džetsonu iepazīstināja ar vairākiem simtiem zinātniskās fantastikas filmu scenārijiem. Neilgi pēc tam Džetsons esot pavēstījis, ka vēloties, lai viņu sauc par Bendžaminu.

Pēc scenāriju analīzes Bendžamins sarakstīja pats savu sižetu, kurā ietilpa gan dialogi, gan remarkas. Bendžamina radītāji kopā ar radošo komandu, kurā piedalījās arī aktieris Tomass Midldičs (Thomas Middleditch), bija nolēmuši dramatizēt un uzfilmēt Bendžamina sarakstīto, neatkāpjoties no programmas iecerēm. Rezultātā radošais ansamblis radīja absurdo, uzjautrinošo un savādo "Sunspring".

Tāpat minams pagājušā gadā iznākušās filmas "Morgan" treileris, ko "režisējis" IBM superdators Vatsons (Watson).

IBM pētnieku un kino kompānijas "20th Century Fox" sadarbībā tapušais video tiek dēvēts par "pirmo kognitīvo filmas treileri".

Izmantojot Vatsona spēju mācīties, IBM pētniecības sistēmas analizēja simtiem šausmu filmu un trilleru treilerus. Pēc datu apstrādes, mākslīgais intelekts Vatsons ievēlējās desmit viņaprāt būtiskākās ainas no filmas "Morgan". Pēc tam IBM video montāžas režisors salika ainas kopā, tā radot datora režisētu reklāmas rullīti.