“Vairāk cilvēku, kuri saprot, ka ir jāmēģina saskatīt kaut kādas iespējas pašam arī ar kaut ko tikt galā. Ja tas būs gājis uz labo pusi pa šiem gadiem, kamēr nodarbojamies ar jubileju, tas būs galvenais, ko mēs varētu sasniegt,” norādīja LNB vadītājs.
Viņš uzskata, ka simtgade pati par sevi ir svarīga, taču vērsa uzmanību uz to, ka jārunā ne tikai par 1918. gada 18. novembri un juridisko aktu, kad tika izveidota Latvijas valsts, bet arī ceļu uz šo valsti. Daudzas lietas notika, jo sabiedrība bija tam gatava – gatavojās zemapziņā vai apziņā. Vienā mirklī Latvijas valsts sāka funkcionēt, un tas nevarēja rasties vienā dienā. Tāpēc jādomā par saknēm, no kurienes nākusi valsts izveidošanās.
Vaicāts, vai, viņaprāt, cilvēki apzinās savu valsti šādā izpratnē, viņš atzina, ka tā ir problēma.
“To sauc par valstsgribas jautājumu. Es domāju, ka ļoti dažādi. Ir cilvēki, kuriem noteikti viņa ir. Ir cilvēki, kuri ir vīlušies savos redzējumos, kā varēja visas lietas attīstīties, ja samēro ar šodienu - to jau var saprast,” teica Vilks.
Viņš vērtēja, ka ir vēlme tikai visu interpretēt no tā, kādā katrs esam situācijā, ko katrs pats darām, kur atrodamies. Bet ne vienmēr padomājam, cik lielā mērā paši esam ietekmējuši savu likteni.
“Es arī negribu būt pamācošs skolotājs, bet man liekas, katrā sabiedrībā svarīgi – jo lielāks ir cilvēku skaits, kuri paši zina, ko viņi grib, kuri izvēlas savu ceļu, savu izglītību, amatu, nodarbošanos un negaida, ka kāds kaut ko pavaicās, ko es tev varētu palīdzēt, jo tie ir tie cilvēki, kuri diez vai ir tik ļoti negatīvi, bet jūtas kā mūsu valsts daļa. Saprot, kāpēc viņi ir un ko dara, un kāds ir rezultāts. Es nenoniecinātu arī citus cilvēkus, bet viņiem varbūt ir grūtāk sevi identificēt ar valsti,” sprieda LNB direktors.
Viņš arī teica, ka ir redzami centieni no ārpuses iespaidot cilvēku domas un viedokļus.Tāpēc arī tādas lietas kā kritiska domāšana ir ļoti svarīgas,” piebilda Vilks.
Andris Vilks dzimis 1957. gadā Rīgā, kopš 1978. gada strādā LNB un kopš 1989. gada ir tās direktors. 1997. gadā Vilks apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2007. gadā saņēmis Ministru kabineta balvu, 2013. gadā saņēmis Cicerona balvu, bet 2014. gadā – apbalvojumu "Laiks Ziedonim". Šogad 28. martā Vilks saņems grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2016" balvu par mūža ieguldījumu grāmatniecībā. Vilks aktīvi piedalās arī dažādu valsts un starptautiskā mēroga organizāciju darbā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
