Vai ir liela un maza arhitektūra? Atbild Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrija  (1)

Kopš 13. marta, kad noslēdzās pieteikšanās Latvijas Arhitektūras gada balvai 2017, nacionālā žūrija aktīvi apmeklē un izvērtē konkursam pieteiktos objektus. Šogad konkursam pieteiktas gan mēroga ziņā lielas, sabiedriskas būves, gan mazāka izmēra privātmājas un savrupnami, kā arī dažādi ar arhitektūru saistīti procesi, tāpēc arhitektūras gada balvas fokusā ir tēma par arhitektūras mērogu, vietu un iedzīvošanos apkārtējā vidē.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Tas ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā.

Vītauts Biekša (Vytautas Biekša) ir līdzdibinātājs un galvenais arhitekts birojā "Processoffice", kurš izveidots 2007. gadā kā turpinājums sešu gadu sadarbībai ar jauno arhitektu grupu "Punktas".
Lielākie projekti: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja renovācija (LAGB 2016 Lielā Gada balva) un Lietuvas Republikas Valsts izglītības centra renovācija. Vadījis "Processoffice" projektu izstrādi tādiem konkursiem kā Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcija, Igaunijas Mākslas akadēmijas rūpniecības ēkas pārbūve, Ielu mākslas muzejs Sanktpēterburgā un Teatr Polski renovācija u.c.

Vai ir liela un maza arhitektūra?

Ēkas vai kādas citas arhitekturālas problēmas mērogs var būt ļoti dažāds. Neskatoties uz arhitekta iesaisti viņa radītā darbu tehnisko sarežģījumu risināšanā, man arhitektūra, pirmkārt, ir domu attīstīšanas process, kurā idejas un koncepti var pārvietoties bez tradicionāli noteiktajām robežām. Šādas domāšanas iespaids, sākotnēji aptverts, piemēram, grāmatā vai relatīvi mazā projektā, var atstāt milzu iespaidu uz globālu pilsētvidi. Arhitektūras produkts, neatkarīgi no tā izmēra, ir vērtīgs tad, ja tas ir saistīts ar kultūru, cilvēku mērogu un sociālajām problēmām. Mērogs ir savstarpēja šo, pēc manām domām, svarīgo aspektu saistība ar dažādiem citiem fiziskiem un tehniskiem risinājumiem, kas izriet no vides, kurā projekts novietots.

Latvijas Arhitektūras gada balvas laureāts 2012.gadā par Likteņdārza skatu terasi, 2015. gadā par dzīvokļu namu Vecrīgā un 2016. gadā par Dzintaru koncertzāles rekonstrukciju Jūrmalā. Regulāri ar panākumiem piedalās dažādos arhitektūras konkursos.

Vai ir liela un maza arhitektūra?

Nekad neesmu šādi domājis. Manuprāt arhitektūra vai nu ir, vai nav. Izmēram nav nozīmes. Bet par ko esmu drošs ¬– ir Arhitektūra ar lielo burtu, arī starp šajā gadā balvai iesniegtajiem darbiem. Atlasītie nominantu darbi tādi ir, kādam varbūt paveicies vairāk, kāds kaut ko celtniecības laikā pazaudējis, bet ikviens ir šī vārda cienīgs.

Arhitekte. Arhitektūra studijas SAALS dibinātāja. Nozīmīgākie darbi: Radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē, Ūdenstūrisma centrs Bāka Lubāna ezera krastā (GRAND PRIX Leonardo Award 2013), Maltas daudzfunkcionālā zāle (Latvijas Arhitektūras gada balva 2016). Ikdienā strādā ar privātmāju projektiem un vēdiskās arhitektūras Vastu Shastra projektiem. Savos darbos integrē dabas materiālus, vides struktūru un risina sociāli nozīmīgas tēmas.

Vai ir liela un maza arhitektūra?

Jau nosaukums Lielā Arhitektūras gada balva ietver lieluma jēdzienu. Ar Lielās Arhitektūras priekšstatu esam saskārušies katrs, kurš sāk interesēties vai studēt arhitektūru. Šogad pievērsīsimies arī ar mazās arhitektūras tēmai. Līdzsvaram. Dažādībai. Iedalījums kategorijās ļaus izcelt visu šī gada veikumu, ne tikai izcilības. Ideālā gadījumā - Arhitektūra ir dabas turpinājums, dabas struktūras veidojums. Bezgalīgi liela un bezgalīgi maza vienlaikus.

Andis Sīlis. Arhitekts. Strādājs kā arhiteks un biroja vadītājs tādos birojos kā "Sīlis & Partneri", "Sīlis, Zābers & Kļava", šobrīd pamatā SZK un Partneri. Projektu vidū tādas ēkas kā "Mercedes Benz" auto tirdzniecības centrs, Latvijas Mākslas akadēmijas jaunais korpuss, Rīgas akustiskās koncertzāles projekts.

Kādā intervijā par savu labāko īstenoto projektu nosauc 1995. gadā projektēto klubu "Pulkvedim neviens neraksta" Vecrīgā. Uz jautājumu (turpat: Rīgas Laiks, 2004/11) "Vai tu uzskati, ka arhitektūra var ietekmēt cilvēku?" Andis Sīlis atbild — "Protams, ka var".

Vai ir liela un maza arhitektūra?

Jēdziena "Arhitektūra" konotācijas vēl joprojām dinamiski mainās iegūstot arvien jaunas nozīmes. Pirms vairākiem gadiem arhitektūras platformas A4D lietotāji cunftes diskusiju ietvaros sāka nošķir Arhitektūru ar lielo "A" no amtnieciski korekti sniegta profesionāla pakalpojuma. Pretēji tradīcijai runāt par ēkas, telpas vai vides funkcionālajām un formālajām kvalitātēm, man pašam tuvākā arhitektūras izpausme ir saistīta ar domāšanas procesa klātbūtni uztvērēja apziņā. Šādā kontekstā arhitektūras, gluži tāpat kā citu mākslu raisītās domas, var būt gan lielas, gan mazas, gan dziļas, gan seklas. Harmoniskas, pacilājošas, asprātīgas, inovatīvas vai citās kvantitatīvās un kvalitatīvās kategorijās plašā gradāciju spektrā salīdzināmas. Pats svarīgākais, lai fenomens arhitektūra manifestējas un ar mazā palīdzību padara redzamu lielo, tādējādi ļaujot mums labāk izprast sevi un pasauli kuru veidojam.

Ilze Paklone ir arhitekte, 2013. gadā izveidotās "STUDIO WASABI" (JP) līdzdibinātāja, strādājusi arī "Wiel Arets Architects" (NL) un NRJA (LV) birojos.

Ilze Paklone ir ieguvusi arhitektūras zinātņu doktora grādu Rīgas Tehniskajā universitātē. Ar Japānas valdības stipendiju programmas "Monbukagakusho" atbalstu studējusi Tokijas universitātes doktorantūras programmā un piedalījusies pētniecības darbā Keio universitātē Tokijā.

Sadarbojoties ar arhitektu Rafaelu A. Balboa (MX) ("STUDIO WASABI" ), Ilze ir veidojusi publikācijas žurnālam "DOMUS". Ilze Paklone ir viesredaktore Japānā izdotā arhitektūras žurnāla "a+u" ("Architecture & Urbanism") decembra speciālizlaidumam Nr. 555 "Feature: Latvia – Architecture Unfolding".

Vai ir liela un maza arhitektūra?

Principiāli atšķirībai attieksmes ziņā ne no arhitekta, ne arhitektūras lietotāja skatpunkta nevajadzētu būt. Radīt pārdomātu, pārsteidzošu telpisku pieredzi, tādu, kas saasina uzmanību, var gan liela mēroga, gan maza mēroga arhitektūra. To pašu varētu apgalvot arī par īslaicīga rakstura arhitektūru un tādu, kas pastāv ilgāku laiku. Tāpēc Gada balvas nominanti joprojām tiek vērtēti kategorijās, jo vienlaikus var pastāvēt vairākas unikālas vērtības. Iespējams, ka mazs telpiskais mērogs ļauj reizēm kādu izmaiņu, ieceri iesākt ātrāk. Lielām lietām vajadzīgs laiks un resursi.

Ainavu arhitekts, šobrīd SIA "Landshape" vadītājs. Reiz strādājis SIA "Vides projektu studija".
Ainavu arhitektūru un plānošanu studējis gan Latvijas Lauksaimniecības universitātē, gan arī Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātē. Darba gaitas uzsācis SIA "Vides projektu studija" (2006.-2009.); Ir bijusi iespēja piedalīties vairāk kā 250 dažādu (ar vides labiekārtojumu saistītu) projektu izstrādē gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Par izvēlēto profesiju Ģirts Runis saka: "Ainavu arhitektūra ir noteikts, apzināts un mērķtiecīgs lēmums, kā radoši un pilnvērtīgi pavadīt savu laiku."

Vai ir liela un maza arhitektūra?

Pēc būtības jebkurš jautājums par arhitektūru, mēģinot to kategorizēt ar kādu no īpašības vārdiem, ir, pēc manām domām, absurds. Liels - mazs, skaists - nesmuks, apaļš - kantains, viegls - smagnējs, iederīgs - neiederīgs utt. ir konceptuāli 100% subjektīvi parametri, kas izraisa vēl vairāk papildjautājumus, lai kāds varētu precīzi formulēt pretreakciju vai atbildi.

Jo pilnīgāk kāds objekts pilda, gadsimtus izturējušos/attīstījušos "Vitrūviskos" arhitektūras pamatprincipus (firmness/durability-izturība, commodity/utility-lietderība, delight/beauty-skaistums), jo cilvēku uztverei nozīmīgāks šis objekts. Neatkarīgi no lieluma, vides konteksta un lietošanas funkcijas, jebkādas kondīcijas arhitektūra rodas konkrēta Laika un Telpas ietekmē. Tieši Laiks un Telpa ir rāmis augšminēto pamatprincipu izpildei.

Studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) un filozofiju Latvijas Universitātē, kur 2005. gadā ieguvis doktora grādu filozofijā. Kopš 2006. gada ir asociētais profesors Latvijas Mākslas akadēmijā.

Četru bērnu tēvs. Lasa grāmatas (piemēram, "Pindara odas", "Pinčona romānus" un "Pikvika kluba piezīmes"). Nav nedz mednieks, nedz makšķernieks; nespēlē futbolu. Raksta par filozofiju, laikmetīgo mākslu un arhitektūru. Strādājis pilsētbūvniecībā un tulkojis Ludviga Vitgenšteina darbus: "Darbs filozofijā – tāpat kā bieži darbs arhitektūrā – īstenībā ir vairāk darbs ar sevi pašu. Ar paša uztveri. Ar to, kā cilvēks skata lietas. (Un ko viņš no tām prasa.)"

Vai ir liela un maza arhitektūra?

".. tieši zem normālā izmēra ierindojamās profānās arhitektūras celtnes – barakas, dārza mājiņas, slūžu sarga mājiņa, paviljons, vasarnīca bērniem dārzā – mums sniedz vismaz miera atspulgu, kurpretim tādas milzu celtnes kā Briseles Tiesu pils kādreizējā Karātavu kalnā nevienam, kas ir pie pilnas saprašanas, nevarētu šķist skaista." – Šie Austerlica vārdi no V. G. Zēbalda tāda paša nosaukuma romāna izslēdz arhitektūras izmēru kā kaut ko vērtīgu. Paliek nākamā "liels" un "mazs" nozīme – "diža arhitektūra" un "kāda nenozīmīga celtne". Mākslā neliels darbs, arī tīri konceptuāls, var tikt atzīts par izcilu, taču arhitektūras nozīmē ielaužas sociāli, politiski un ekonomiski faktori – vara un nauda mīl izrādi un prasa plašu skatuvi. Vai arhitektam būtu no tā jābēg detaļu un formas perfekcionismā? Arī maza būve var būt diža arhitektūra – dabas ainavā, apkārtējas arhitektūras un sociālajā kontekstā, atskatā uz pagātni un utopiskās cerībās.