'Laiks Ziedonim 2017' – tautsaimniecības kategorijas 'Zemi es mācos' nominanti  (2)

Nominācijā "Zemi es mācos" apbalvojums 2017. gadā cildinās Latvijas cilvēkus, kuri mācījušies, strādājuši, stažējušies ārvalstīs, un šīs zināšanas un prasmes iegulda Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Šī kategorija tiek realizēta sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Šī gada žūrijas komisijas vadītājs ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, kurš darbojas kopā ar vizionāriem publicistu Ēriku Hānbergu, uzņēmēju Baibu Mikālu, žurnālisti Dainu Bruņinieci, apdrošināšanas sabiedrības ERGO pārstāvi Lailu Līdumu, Borisa un Ināras Teterevu fonda labdarības projektu vadītāju Ievu Ernštreiti, uzņēmēju Aldi Gulbi un fonda "Viegli" dibinātājiem Daigu Bērziņu un Antu Grendi. Vizionāri ir cilvēki, kuri ir kompetenti nominācijas jomā un pārzina nozares aktualitātes.

Pretendentus apbalvojumam var izvirzīt jebkurš cilvēks, kā arī iespējams pašiem pieteikt sevi. Apbalvojumam "Laiks Ziedonim 2017" šogad pieteikti vairāk nekā 200 pretendenti, no kuriem tautsaimniecības nominācijā 18. Visu martu vizionāri rūpīgi vērtēja pretendentu pieteikumus, apciemoja vairākas saimniecības, uzņēmējus, lai izvēlētos tos nominantus, kuri pretendēs uz "Zemi es mācos" laureāta titulu.

"Latvija nav maza, tajā jūt pasaules elpu. Mūsu tautieši dodas pasaulē, vēro, mācās, uzkrāj pieredzi un pārved to mājās. Un guvums tiek lietā likts – attālos lauku novados un lielpilsētās. Bet nu jau ar citu tvērienu viņi dzīvo un saimnieko - mūsdienīgi, radoši un drosmīgi. Ar mīlestību pret savu zemi un iedvesmojot līdzcilvēkus," pauž Ieva Ernštreite, Borisa un Ināras Teterevu fonda labdarības projektu vadītāja, nominācijas "Zemi es mācos" vizionāre.

Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" apbalvojumu "Laiks Ziedonim" iedibinājis 2014. gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam Imantam Ziedonim svarīgās vērtības – izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas jau trešo gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībās. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti.

Arī šogad apbalvojums tiks pasniegts piecās nominācijās. Laureātus atbalsta mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, nodrošinot katras nominācijas laureātam naudas balvu 3 000 eiro apmērā.

Zane Guste, lavandas audzētāja un amatniecības izstrādājumu ar lavandas ziedu pildījumu ražotāja no Grobiņas. Zane pēc vairāku gadu darba pieredzes un mācībām Anglijā un ASV atgriezusies Latvijā, lai veidotu ģimenes uzņēmumu, turklāt palīdzējusi atgriezties no tālienes arī pārējai ģimenei.

Zane par savu vēlmi atgriezties Latvijā teikusi: "Lai cik daudz varēju gūt Anglijā vai ASV, tur kuram katram nevarēju pastāstīt, ka ilgojos pēc tām sajūtām, ko rada Liepāja vai zelta rudens ikvienā Latvijas nostūrītī, tas ir saprotams tikai latvietim. Varbūt dažiem tie liekas tik mazsvarīgi iemesli, kāpēc nomainīt dzīvi no lielajām iespēju zemēm pret mazo Liepāju vai dzīvi laukos, bet man tas bija būtiski. Zināju, ka gribu, lai mans vīrs būtu latvietis un ģimeni veidošu Latvijā."

Daloties ar Zanes veiksmes stāstu, viņa spēs iedvesmot vēl daudzus atgriezties Latvijā, izmantojot pasaulē gūtās zināšanas, prasmes, un saredzēt dzimtās vietas sniegtās iespējas.

Vadims Geža, platformas CEnOS tehniskais inženieris no Inčukalna, kurš pēc fizikas maģistra studijām Latvijā piecus gadus ir nostrādājis Vācijā pētniecības un inženierkonsultāciju jomā.

Esot Vācijā Vadims ieguvis doktora grādu lietišķajā fizikā. Pirms gada viņš atgriezās Latvijā, lai savu pieredzi ieguldīt unikālas inženiermodelēšanas platformas CEnOS izstrādē. Šī platforma ļauj inženieriem veikt datormodelēšanas uzdevumus lētāk, ērtāk un ātrāk.

Attīstot produktu, Vadima mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, gan veidojot produktu ar augstu eksporta potenciālu, gan sniedzot Latvijas industrijai efektīvu rīku jaunu tehnoloģiju izstrādei. Vadims tic un aizrauj arī savus kolēģus, iedvesmojot ar savu darbu, vīziju un nemitīgu virzīšanos pretī mērķim. Paralēli darbam Vadims savā dzīvesvietā Inčukalnā ir izveidojis frīsbija nodarbības jauniešiem.

Kristaps Rikāns – ASV uzņēmuma "Ubiquiti Networks" Latvijas filiāles "U-Labs" vadītājs no Iecavas, kurš audzis un izglītojies Latvijā, guvis pieredzi ASV, tagad atvēris Rīgā pasaules līmeņa uzņēmumu. "U-Labs" rada viedās mājas elektronikas iekārtas.
Pirmais produkts, kas radīts Latvijā, ir bezvadu tīkla maršrutētājs mājas lietotāju vajadzībām.

"Man Amerikā bija stabila karjera un sakārtota dzīve. Kad biju pa īstam iekārtojies, sapratu, ka Amerika ir fantastiska valsts, lai gūtu darba pieredzi, mācītos, ceļotu, bet nebūt nav labākā vieta, kur dzīvot. Tur valda brīvības sajūta, ļoti plašas karjeras iespējas, tomēr trūkst tās lietas un vērtības, kas Latvijā ir pašsaprotamas – kultūras dzīve, draugi un ģimene, veselīgs ēdiens, patiesas cilvēciskās attiecības, drošība un miers. Tādēļ nolēmu atgriezties dzimtenē, lai izmantotu savas zināšanas, pieredzi un prasmes šeit. Es sapratu, ka Latvijā ir liels potenciāls radīt unikālas tehnoloģijas un produktus, un nu to ar savu komandu darām," par savu atgriešanos saka Kristaps.

Kristaps ir spilgts piemērs jaunajai paaudzei, kas ar dzimtenē un ģimenē gūto pamatu, piesaistot ārvalstu pieredzi un investīcijas, izveidojis mūsdienīgu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību.

Māris Plūme – Latvijas sidra darītājs no Jumpravas, kurš ieguvis izglītību mūzikas jomā. Pirms astoņiem gadiem, būdams labi apmaksāts, pieprasīts savas jomas profesionālis, sasniedzis dažus pusaudžu gadu sapņus, devās iedvesmas meklējumos uz Berlīni. Toreiz doma bija par iedvesmas meklējumiem saistībā ar mūzikas jomu, līdz brīdim, kad vācu valodas kursos radās sapnis par tuvumu ar savu dzimto zemi, darbu, dabu un cilvēka vietu tajā – ideja ražot sidru no saviem āboliem Latvijā.

Lai gūtu idejas, kā ražot sidru, Māris stažējies Francijā un Austrijā, smagi strādājot un mācoties. 2011. gadā Māris atgriezās Latvijā, ārzemēs gūtās zināšanas tika liktas lietā, un tēvam piederošajā zemē – Jumpravā iesākta sidra darītavas izveide. Viss darīts paša spēkiem, bez kredītiem bankās. Austrijā nopelnītā nauda tika ieguldīta idejas īstenošanā. Māri raksturo milzīga degsme, viņš ir traks uz āboliem un sidra darīšanu, veicis neskaitāmus eksperimentus raudzējot. Viņš mīl zemes darbu, nebaidās no tā.

Edžus Ķikusts – zemnieku saimniecības "Ķermis" saimnieks no Bērzkalnes pagasta Balvu novadā, viņa saimniecībā pašlaik mīt 157 aitas.

Aizmetnis domai par aitkopību Edžum radās 2001. gadā, kad viņš strādāja Īrijā, kur ikdienā varēja vērot simtiem aitu ganāmpulkus sakoptos laukos. Atgriežoties Latvijā pēc gada, iegādājās pirmās aitas un paralēli algotam darbam sāka nodarboties ar lauksaimniecību. Lai iegūtu trūkstošās zināšanas, kā attīstīt savu ganāmpulku, 2011. gadā Edžus devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Norvēģiju, kur divu mēnešu laikā izdevās iegūt vērtīgas zināšanas, kas mudināja paplašināt aitu ganāmpulku un atstāt algotu darbu, lai pievērstos lauksaimniecībai.

Gadu laikā ganāmpulks un pieredze auguši. Edžus nebēg no savas zemes, tur līdzās savu ģimeni, nešausminās par dzīvi "grūtā ekonomiskā zonā", neņem kredītu, jo nauda jānopelna pirms to sāk tērēt. Domā un jūt līdzi it visam, kas notiek mūsu zemē. Edžus ir saimnieks sev, savam darbam un kādam gabaliņam no Latvijas zemes. Edžus lielākā vērtība ir ģimene un rūpes par to, viņa nezūdošais godaprāts un strādīgums, turēšanās pie savas zemes, patiess prieks par savu ganāmpulku un dzīvi.