Krievu mākslinieks sarīko pirmo mākslas biennāli Antarktīdā

Ekspedīcijā uz Zemes galējā dienvidu kontinenta krastiem piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku, to vidū līdzās dabas un tehnoloģiju pētniekiem un arhitektiem bija arī dzejnieki, domātāji un citi radošo profesiju pārstāvji. Gandrīz divu nedēļu ilgo jūras braucienu radošā grupa veica uz ledlauža "Akadēmiķis Sergejs Vavilovs".

Pirmā Antarktikas biennāle norisinājās no 16. līdz 29. martam, kad ar noslēguma ceremoniju kuģa komandu uzņēma Buenosairesas ostā. Ceļojuma laikā biennāles dalībnieki nobrauca vairāk nekā 4000 kilometru, uz sauszemes nokāpjot vairāk nekā 12 reizes. Veicot pieturas gan Antarktīdas pussalā, gan salās, katru dienu ekspedīcijas laikā tika īstenoti dažādi mākslinieciski projekti. Kā vēsta biennāles mājas lapa, kopā uz Antarktīdas kontinenta realizētas 20 mākslinieciskās ieceres, tosarp – performances, instalācijas, izstādes, koncerti, skaņu eksperimenti, kā arī vairāk nekā 15 pētniecības sesijas un filozofiskas diskusijas.

Antarktikas teritorijā radītie mākslas objekti, ieskaitot fotogrāfijas un video materiālu, tiks izstādīti Antarktikas paviljonā šā gada maijā notiekošajā 57. Venēcijas biennālē. Plānots, ka tuvākā gada laikā par māksliniecisko ekspedīciju tiks radītas vairākas dokumentālās filmas, televīzijas pārraides, bilžu grāmatas un fotoalbumi. Savukārt brauciena laikā radītie darbi nonāks dažādās pasaules vadošajās izstāžu zālēs un muzejos.

Antarktikas biennāles koncepcijas autors, dibinātājs un projekta pilnvarotais ir krievu mākslinieks, jūrnieks un filozofs Aleksandrs Ponomarjovs. "Mēs strādājām ar Antarktiku, ar okeānu, vaļiem un pingvīniem, ar zivīm un putniem," stāsta Ponomarjovs. "Uz kuģa klāja bija starptautiska komanda, kurā darbojās satriecoši cilvēki, katrs no viņeim ar nelokāmu piedzīvojuma un romantikas garu. Par spīti tam, ka kuģis nepārtraukti grīļojās, lekciju zāle bija pilna katru dienu, tajā notika dzīvīgas sarunas par globāli nozīmīgiem tematiem un problēmām, kas skar mūsdienu pasauli."

Sarīkot neparasto biennāli Ponomarjovs iecerējis jau pirms aptuveni 10 gadiem viņa pirmo Antarktīdas ekspedīciju laikā.

Jūras brauciena rezultātus komentējis arī kiberdrošības uzņēmuma "Kaspersky Lab" vadītājs Jevgeņijs Kasperskis, kurš piedalījās biennālē kā viens no tās atbastītājiem. "Antarktikas biennāle, manuprāt, ir unikāls kultūras dzīves notikums. Šajā ekspedīcijā ir vieta gan mākslai, gan filozofijai, gan zinātnei," sacījis Kasperskis. "Es esmu pārliecināts, ka šādi projekti palīdz paplašināt izzinātā robežas, atrast jaunas nozīmes, palīdz veidot kultūras dialogu. Un, protams, tiek radīta jauna māksla. Daudzi biennāles dalībnieki ir īsti vizionāri, un tieši viņu un viņiem līdzīgo dēļ ir iespējams mākslas un zinātnes progress un tātad arī visas cilvēces attīstība. Jaunrade, harmonijas meklējumi šķietami nesavienojamās lietās — tas viss galu galā ir domāts, lai padarītu pasauli ap mums labāku."

Biennāles mājas lapā tā raksturota kā "starptautisks socio-kulturāls fenomens, kurā ar mākslas, zinātnes un filozofijas metodēm runāts par kopīgajām telpām, piemēram Antarktiku, okeānu un kosmosu".

Mākslinieciskās instalācijas, kas atspoguļo kontinenta skaistumu un trauslumu, veidoja vairāki pasaulē sekmīgi mākslinieki, piemēram, japāņu māksliniekis Jasuaki Igaraši (Yasuaki Igarashi). Viņš kopā ar citiem māksliniekiem auda tīklu, kas apvienojot visu to atmiņas, kas ir piedalījušies tīkla tapšanā.

Tāpat minama britu dziedātāja Šama Rahmana (Shama Rahman), kura spēlēja sitāras koncertu. Vēl, piemēram, japāņu mākslinieks un izgudrotājs Šo Hasegava (Sho Hasegawa), kurš slidoja pa Antarktīdas ledu ar paša izstrādātām īpašām slidām, kas slidošanu pārvērš elektroenerģijā.

Savukārt Hoakins Fargass (Joaquín Fargas) no Argentīnas izveidoja robotu "Glaciators" ("Glaciator"), kas sablietē sniegu līdz firna stāvoklim – pārejas formai starp sniegu un ledu. Tādējādi tiekot paātrināts ledāju veidošanās process. Robots darbojas ar saules enerģiju.

Pirmā Antarktikas biennāle notiek ar UNESCO atbalstu.