Pēc viņa domām, reizēm laikmetīgais cirks var nebūt saprotams vai atbilstošs bērnu auditorijai, taču pieaugušo auditorijai veltītās laikmetīgā cirka izrādes un performances sastāda ne vairāk kā 10% no starptautiskajā arēnā skatāmajām programmām. "Viennozīmīgi, vislielākā daļa laikmetīgā cirka programmu tiek veidotas ģimenēm," teica Folks.
Viņš norādīja, ka laika gaitā no 20. gadsimta 70. gadiem līdz mūsdienām, cirkā ļoti labi ir integrējušies vairāki mākslas veidi, tostarp dramaturģija, mūzika, akrobātika un daudzi citi. Pateicoties cirka skolu uzplaukumam Eiropā 80. un 90.gados, cirka trupas un kompānijas savas programmas ir attīstījušas pat tiktāl, ka reizēm ir grūti nodalīt – kurš priekšnesums ir cirks, un kurš nav, teica Folks.
Kā piemēru viņš minēja izrādes, kurās teātra uzvedums tiek papildināts ar akrobātikas trikiem, mīmiku un deju. Folks uzsvēra, ka tieši tajā laika periodā cirkos sāka parādīties vairāk nekā stundu ilgas akrobātikas, žonglieru un klaunu performances.
Viņš pastāstīja, ka 2000. gadu sākumā vairākas Eiropas laikmetīgā cirka trupas un kompānijas sāka izmantot ar autortiesībām aizsargātus mākslas uzvedumus un scenārijus, kas aizvien turpina paplašināt tā iespējamo piedāvājumu skatītājiem.
Atšķirībā no citām mākslas formām laikmetīgais cirks ir īpašs ar to, ka reizēm tā mākslinieki ir neizstājami, uzsvēra Folks.
Kā ziņots, Rīgas cirkā tiek veidota jauna darbības stratēģija, lai tas kļūtu par starptautisku, mūsdienīgu un tradīcijām bagātu cirka mākslas centru, kas rada un uzņem daudzfunkcionālus cirka mākslas, mūzikas, dejas un citu starpdisciplināru mākslas formu pasā kumus.
Tādēļ Rīgas cirks Kaņepes Kultūras centrā organizē pasākumu ciklu –"Sarunas par cirku. Cirks mainās", kurā tiek aicināti cirka eksperti, ar mērķi veicināt domu un ideju apmaiņu sabiedrībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
